Cer nopelnīt: paplašinot ganāmpulku.
Cer nopelnīt: paplašinot ganāmpulku
Pagājušais bija Kazas gads, iespējams, tāpēc Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Siliņi” saimnieki izlēma pievērsties kazu audzēšanai.
Šis ir otrais gads, tāpēc par kazkopību kā ekonomiski izdevīgu ražošanas nozari vēl spriest pāragri.
Šobrīd saimniecībā ir 12 kazas. Sākumā bijusi viena. Vērtēt varēs, ja veiksmīgi izdosies realizēt kazas pienu. Pagājušajā nedēļā Dace Skangale apmeklēja rajona lauksaimniecības konsultāciju biroju un interesējās par dokumentiem, kas vajadzīgi piena pārdošanai patērētājiem. To realizēt palīdzēs kazu audzētājs Raimonds Melderis no Madonas. Ar viņu ir vienošanās par kazas piena iepirkšanu. Vidēji no kazas dienā izslaucot trīs litrus piena, bet rekordnieces izdodot piecus litrus. Pienu patērējot arī ģimenē, kurā aug četri bērni.
Dace stāsta, ka protot siet garšīgu kazas sieru. To lietojot pašu patēriņam un cienājot radus un draugus. Lai sieru gatavotu realizācijai, jāievēro daudzi sanitāri higiēniskie noteikumi. Tas kazu audzētājiem neesot pa spēkam. Dzīvnieki mitinoties pagaidu kūtī. Ir vajadzīga jauna mītne. Tās celtniecībai jāņem aizdevums bankā.
“Siliņu” saimnieki ir pārliecināti, ka kazu audzēšana dos peļņu, jo pienu iespējams pārdot par lielāku cenu, tas ir veselīgs, īpaši cilvēkiem, kam slimas plaušas.
Nākotnē viņi plāno audzēt vismaz 75 kazas. Sākotnēji bijusi doma audzēt arī aitas, bet pagaidām no tā atteikušies.
Gandrīz visu kazām nepieciešamo lopbarības daudzumu izaudzē saimniecībā uz vietas. 28 lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāros, kas kopā ar mežu, ir gan pļavas siena sagādei, gan tīrumi auzām, saknēm un kartupeļiem. Vasarā sien slotiņas, ko kazām izbaro ziemā. Miltus pērk. Apkārt ir daudz neizmantotu platību, tāpēc Dace Skangale domā, ka arī tās būs iespējams izmantot.
Dace ir viena no lauku cilvēkiem, kas pozitīvi vērtē iespēju zvanīt uz Zemkopības ministrijas “karsto telefonu”, bet līdz šim šo iespēju nav izmantojusi.
Viņa domā, ka, turpmāk attīstot kazkopību, šāda iespēja varot būt nepieciešama, jo daudziem jautājumiem bieži vajadzīgs detalizētāks skaidrojums. Tas saistās ar valsts subsīdiju saņemšanas iespējām, kvotām, meža izmantošanu lieguma zonās, teritoriju apmežošanu, priekšlaicīgu pensionēšanos un citām aktualitātēm.
“Zemniekam ir būtiski, lai kāds uzklausītu un sadzirdētu tās rūpes, kas nomāc,” saka “Siliņu” saimniece.
Zemkopības ministrijas “karstā telefona” numuru 7027010 pagājušajā gadā izmantojuši vairāk nekā 1000 lauksaimnieki. Zemkopības ministram Mārtiņam Rozem jautājumus uzdevuši vairāk nekā 200 zvanītāji. Visaktīvākie zvanītāji bijuši kurzemnieki no Liepājas un Kuldīgas rajona, Vidzemē – no Valmieras un Limbažu rajona.
Arī šogad katru trešdienu no pulksten 9.00 līdz 10.00 lauksaimnieku jautājumus uzklausīs un uz tiem atbildēs zemkopības ministrs.
