Par to, kas mums ir šodien un kas paliks vēl Druvienas “Silmaču” muzejā, domāja jau 1981.gadā.
Par to, kas mums ir šodien un kas paliks vēl Druvienas “Silmaču” muzejā, domāja jau 1981.gadā. Tautas dzejnieks Imants Ziedonis kopā ar Druvienas skolas skolēniem iestādīja bērzu birzi un atstāja piemiņas akmeni ar uzrakstu “Silmači”.
Lai taptu atjaunotas “Silmaču” mājas, Gulbenes rajona kolhoza “Plēsums” priekšsēdētājs Dainis Birnis, republikas kultūras darbinieki, Nacionālais teātris ar Zigfrīdu Kalniņu priekšgalā darīja visu, lai realizētu šo ideju.
1985.gadā sākās celtniecība. Tajā piedalījās gandrīz visi kolhoznieki un būvdarbu vadītājs Guntis Dūrītis.
“Silmaču” mājas celtniecību vadīja celtnieks Jānis Ivanovs ar palīgiem Viesturu Kļaviņu, Jāni Āri, Kārli Rukmani, Leonu Drinkmani un citiem būvbrigādes ļaudīm. Padomu un palīdzību sniedza bijusī Druvienas ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja Aija Mekša.
Kad “Silmaču” māja bija gatava, tajā sākās iekārtošanās. Strādāja mākslinieks -noformētājs Bruno Aide, muzeja darbinieces Līvija Volkova, vecākā zinātniskā līdzstrādniece Antra Torgāne. Tapa ekspozīcija, kas stāstīja par visiem R.Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” iestudējumiem kopš 1923.gada.
Mājas pakalnē uzcēla skatuvi ar dekorācijām, lai “Skroderdienas Silmačos” varētu spēlēt brīvdabā.
Tā 1986.gada 21.jūnijā durvis ver “Silmaču” muzejs, Druvienas kultūras komplekss. Uz mūsu zemītes ir piedzimis vēl viens muzejs, vēl viens liecinieks, vēl viens apliecinājums mūsu kultūras vēsturei.
Ir pienākusi svētku reize. Ir pagājuši 15 gadi. Kādi tie bijuši? Protams, raibu raibie, bet skaisti un laimīgi.
Pēc ilgākas Ābrama prombūtnes šogad muzejā kopīgi sagaidīsim atjaunotu Ābramu, kas ieņems ierasto vietu uz krāsns.
Muzejā varēs pārlapot viesu grāmatas, kāzu grāmatu un albumu, kurā varēs apskatīties pirmās Druvienas brīvdabas izrādes “Skroderdienas Silmačos” fotoattēlus. Varēs iepazīties ar Druvienas “Silmačos” dzimušā rakstnieka Viļa Ešota darbiem un palasīt viņa izdotos žurnālus “Viesis”.
Kamēr vien Latvijā būs palicis kaut viens latvietis, viņa taka vedīs uz “Silmačiem”, tas būs celiņš uz Jāņu papardēm, līgodziesmām, uz mūsu garīgās bagātības vietu. “Silmaču” muzejs gaida visus uz svētkiem un līgošanu Jāņos.
