Pēc tam, kad Jaungulbenes profesionālā vidusskola paziņoja par siltumapgādes pakalpojumu pārtraukšanu pagasta iedzīvotājiem, divas 18 dzīvokļu mājas tikušas pie saviem apkures katliem un jau apmēram divas nedēļas izmanto savu lokālo apkuri.
Katrai mājai ir savs katls, kuru iedzīvotāji apkalpo paši. Ir tikai viena bēda – kur ņemt malku un kur to glabāt.
Apmaksājusi pašvaldība un iedzīvotāji
“Apkure ir nodrošināta, un iedzīvotāji ir priecīgi. Pašlaik viss ir noorganizēts un kārtībā. Viss ir atrisinājies neticami labi. Kaut arī bija vienošanās, ka arodskola nepieciešamības gadījumā apkures sezonas sākumā iedzīvotājiem vēl piegādās siltumu, tas nebija vajadzīgs. Arodskolas katlumājas saražoto siltumu iedzīvotāji abās daudzdzīvokļu mājās “Lauksaimniecības skola 20” un “Lauksaimniecības skola 20a” šoruden netika izmantojuši nevienu pašu minūti,” “Dzirkstelei” saka Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs.
Divu apkures katlu iegādē, lai nodrošinātu siltumu abās daudzdzīvokļu mājās, palīdzējusi pašvaldība. Tai bija jāsniedz savs ieguldījums, jo no kopumā 36 dzīvokļiem 13 ir pašvaldības īpašums, bet pārējie – privatizēti. Par pašvaldības un iedzīvotāju naudu apmaksāta katlu iegāde un skursteņu mūrēšana. “Iedzīvotāji deva savu ieguldījumu, sakārtojot telpas, kas nepieciešamas apkures katlu darbības nodrošināšanai,” stāsta A.Vasiļjevs.
Iedzīvotājiem – atšķirīgi viedokļi
“Ir realizēts vienīgais iespējamais risinājums,” par lokālo apkures katlu uzstādīšanu “Dzirkstelei” saka jaungulbeniete Maija Poriete, kura dzīvo mājā “Lauksaimniecības skola 20”. Viņa atzīst, ka dzīvoklī ir silti. Tomēr tajā pašā laikā sieviete uzsver, ka viņai ērtāks risinājums bijis, kad centrālapkuri nodrošinājusi arodskola. Pašai ar maksāšanu par šo pakalpojumu nekad problēmu neesot bijis. Turpretim tagad klāt nākusi klapata par malkas sagādi, kam vajadzīgs spēks un izdoma. “Katram jāsagādā tik daudz malkas, cik būtu vajadzīgs siltuma nodrošināšanai savā dzīvoklī,” skaidro M.Poriete. Būšot vajadzīgas arī talkas, lai sakrautu malku.
Jaungulbenietis Arnis Cāns, kura dzīvoklis ir mājā “Lauksaimniecības skola 20a”, “Dzirkstelei” atzīst: “Ir problēma ar malku, jo tās glabāšanai nav šķūņa. Mājai ir vienīgi telpa, kur pagrabā atrodas apkures katli. Tur var salikt malku, kuras pietiks mēnesim.” A.Vasiļjevs saka, ka ir pilnīgi saprotams: šobrīd ar malku ir tā, kā ir. Taču iedzīvotāji izmantojot arī mitrāku kurināmo un galā tiekot.
A.Cāns saka, ka nākotnē ir jādomā par šķūņa celtniecību pie daudzdzīvokļu mājas, kurā dzīvo viņš. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka lokālās apkures risinājums noteikti ir labāks par līdzšinējo. Kā vienu no argumentiem viņš min to, ka siltumtrase no arodskolas līdz viņa mājai ir novecojusi un daudzviet sildīja zemi. Tagad viss mājas pagrabā katlā saražotais siltums pa taisno tiek nogādāts dzīvokļos.
Var atslēgt arī ūdeni
Pagasta pārvaldes vadītājs stāsta, ka ir krietni sarucis iedzīvotāju nenomaksātais parāds par siltumu, ko iepriekšējās apkures sezonās savos dzīvokļos saņēmuši no arodskolas. “Iedzīvotāji bija sarosījušies un diezgan aktīvi kārtoja parādus,” saka A.Vasiļjevs. Jaungulbenes profesionālās vidusskolas direktore Valentīna Jermaševiča “Dzirksteli” informē, ka par iepriekš saņemto siltumu parādu nemaz nav kārtojuši divu dzīvokļu iemītnieki, divi citi dzīvokļi to ir samaksājuši daļēji, bet vienam dzīvoklim ir palicis nenokārtos parāds tikai par viena mēneša apkuri. Kopumā joprojām par apkuri iedzīvotāji skolai ir parādā 625,28 latus.
Taču tas vēl nav viss. Arodskola iedzīvotājus nodrošina arī ar ūdensapgādi. Par ūdeni iedzīvotāju kopējais parāds ir sasniedzis 812,59 latus. “Ja tā turpināsies, nāksies iedzīvotājiem atslēgt arī ūdeni,” secina V.Jermaševiča. Viņa aicina parādniekus kārtot savas saistības. Periodiski skola viņiem nosūta atgādinājuma vēstules, kā arī personīgi uzrunā katru parādnieku. Jaungulbenē par ūdensvada pakalpojumu izmantošanu noteiktā maksa mēnesī ir 0,54 lati par kubikmetru ūdens bez pievienotās vērtības nodokļa.
Jau rakstījām, ka abu apkures katlu iegādei, uzstādīšanai un mūrēšanai kopumā bija vajadzīgi aptuveni 10 000 latu, kas ir uz pusi mazāk, nekā lika lēsts pašā sākumā. Septembrī māju apsaimniekotāja – SIA “Vidzemes būvnieks – serviss” – pārstāve Lolita Strode “Dzirkstelei” sacīja, ka iedzīvotāji sestdienu talkās paši jau daudz darījuši, sakārtojot vietu katlu uzstādīšanai. Līdz ar to samazinājies kopējais nepieciešamais finanšu apjoms.
Jaungulbenes profesionālā vidusskola, kura līdz šim nodrošināja šīm mājām centrālapkuri, atteicās to turpmāk darīt, jo iedzīvotāji bija parādā par siltumu aptuveni 1000 latus.
