Vienam no izbīļa piemetas caureja, otram var būt sirdslēkme, individuālās īpatnības raksturo kardiologs Alfrēds Lībiņš, taču visiem ir vieni un tie paši riska faktori. Lielāko daļu no tiem cilvēks var ietekmēt un mainīt ar savu dzīvesveidu.
Jāuzmana signāli
Viena no lielākajām kļūdām esot pieņēmums, ka sirds sāpes noteikti parādīsies kreisajā pusē. Tikpat labi tās var būt aiz krūšu kaula, kaklā, ar vai bez izstarojuma uz plecu vai žokli. Gados vecākiem un diabēta slimniekiem sāpes var būt mazāk izteiktas, taču tas nenozīmē, ka asinsvada bojājums ir mazāk nopietns.
Krūšu kurvī atrodas daudz kas, turpat ir mugurkaulājs ar daudzām nervu saknītēm, starpribu nervi, kas mēdz smelgt, plaušas, kas var iesāpēties pie straujākas ieelpas. Ja sāpes parādās, paceļot roku vai paliecoties, bet ir iespējams iegrozīties tā, ka noteiktā pozā sāpes pazūd, visticamāk tās nebūs “sirdssāpes”.
Aizdomām par sirds un asinsvadu problēmām ir pamats, ja sāpes uzrodas pie fiziskas vai psihoemocionālas slodzes – pēc strauja, pēkšņa skrējiena vai sliktām ziņām, pārdzīvojumiem. “Paātrinot soli, sāk sāpēt, bet atpūšoties sāpes pāriet – tas ir vērā ņemams simptoms. Turklāt, ja tas gadās vīrietim pēc 45 gadiem ar augstu asinsspiedienu un varbūt arī diabētu, jāmaina maršruts – nevis makšķerēt, bet pie ārsta, kurš izvērtēs situāciju,” klāsta kardiologs.
Nepārspīlēt ar palīdzību
Vēl viena droša pazīme, ka ir nopietnas problēmas – ja sāpes noņem nitroglicerīns, turklāt strauji, divu trīs minūšu laikā. A.Lībiņš teic, ka ir pat tāds termins – pozitīvs nitroglicerīna efekts, kas ļauj diezgan droši prognozēt, ka ir kāds vainagartērijas bojājums.
“Parasti ir divas vietas – baznīca un tirgus. Cilvēkam paliek slikti, un draudzīga roka padod “kaut ko sirdij”. Ja no liela saviļņojuma reibst galva, uznāk vājums, nitroglicerīnu nekādā ziņā nedrīkst dot,” pabrīdina ārsts. Kas vienu glābj, otram var nodarīt ļaunumu. Nitroglicerīns atslābina asinsvadus, nelaikā un nevietā lietots tas var izraisīt pat samaņas zudumu. Tas, lietots reizē ar “Viagru”, var arī izsaukt ģīboni pašā nepiemērotākajā brīdī. Savukārt validolu A. Lībiņš nosauc par konfekti, nevis medikamentu. “Ja palīdz validols, ir vislielākā varbūtība, ka vaina nav nopietna,” pasmaida ārsts.
Ar kardiogrammu ir par maz
“Ja ģimenes ārsts dod nosūtījumu uz izmeklēšanu, mēs veicam angiogrāfiju, respektējam kolēģa viedokli, pat ja šķiet, ka asinsvadu problēmu varētu arī nebūt. Jo ģimenes ārsts pazīst cilvēku, ir izvērtējis visus riska faktorus kopumā,” uzsver A.Lībiņš. Ārpus Rīgas – “Gaiļezera, 1.slimnīcas un “Stradiņiem” – angiogrāfiju veic vēl arī Liepājā un Daugavpilī, A.Lībiņš to nosauc par “zelta standartu”.
Elektrokardiogramma uzrādot tikai jau notikuša bojājuma sekas, tā esot maz informatīva, ja to nesaista kopā ar holesterīna, cukura līmeņa pārbaudi, ķermeņa masas indeksa noteikšanu. Vērtīgāka jau ir veloergometrija – sirdsdarbības pārbaude ar slodzi. Ja ir aizdomas par sirds ritma traucējumiem, ir metode, kas reģistrē sirdsdarbību diennakts garumā.
Kā salīdzinoši nevainīgus
A.Lībiņš sauc pārsitienus, kas ir reizi nedēļā vai retāk. Katram jaunam cilvēkam sirds reiz ir apmetusi kūleni, un tas ir gadījums, ko uzreiz nevajag mesties ārstēt, viņš pasmaida. Diemžēl jauniem cilvēkiem – lielākoties vīriešiem pēc 40 gadiem – bīstamākā ir akūta koronāra nāve, kad pirmā sirdslēkme izrādās arī pēdējā. Slimība norit pēkšņi, organisms reaģē vētraini. Vecam cilvēkam bojājumi ir nelieli, krājas pamazām, ja viens asinsvads aizsērē, citi izveido apvedceļus, un viss notiek mierīgāk.
Neiztur odere
Angiogrāfijā, kas ir radioloģiska asinsvadu izmeklēšanas metode, uzreiz varot pateikt, kurš ir smēķētājs un diabēta slimnieks – asinsvadu bojājumi ir vairāk izteikti nekā pārējiem. Plīsumi, iekaisuma perēkļi, bojājumi ir asinsvada “oderē”, tur arī veidojas pangas – tādas kā “tulznas”. Ja tās “iet pušu”, veidojas trombi. Atkarībā no vietas, kur notiek plīsums, ir infarkts, insults. Var plīst asinsvads arī zarnās.
Pirms gadiem desmit esot bijis populāri vainot hronisku stresu un emocionālo pārslodzi asinsvadu vainās. Tagad esot lielāks akcents uz dzīvesveidu kā labāko profilaksi. Vismaz divreiz nedēļā sirdij jāliek pukstēt divreiz straujāk kādu pusstundu – no ikdienas 60, 70 sitieniem pakāpties līdz 120 minūtē var palīdzēt gan lēns skrējiens, gan sekss. Smēķētājiem ar lieko svaru veselības apdrošinātāji ārzemēs par polisi jau sen liekot maksāt vairāk. Pat pētījumos pierādīts, ka Vidusjūras diēta mazina asinsvadu saslimšanu risku – vairāk trekno zivju, augļu, dārzeņu, olīveļļas. Mazāk – piena tauku un cūkgaļas.
Uzziņai:
Riska faktori asinsvadu saslimšanām:
dzimums – vīriešiem biežāk nekā sievietēm;
smēķēšana – asinsvadu bojājumi ir divreiz smagāki, nav nozīmes, vai cigaretes ir “vieglas”;
otrā tipa (pārmantotais) diabēts;
paaugstināts holesterīna līmenis asinīs;
paaugstināts asinsspiediens;
paaugstināts ķermeņa masas indekss – aptaukošanās.
