Nu jau zied jasmīni, bet vēl nesen smaržoja ceriņi.
Nu jau zied jasmīni, bet vēl nesen smaržoja ceriņi. Aizvakar lija lietus un debesis bija pelēkas kā sodrēji, bet nu saule spraucas no mākoņiem laukā un debesu palagus izbalina zilus kā rudzupuķes. Tajās un matos ir vējš. Un caurvējš. Tāds ir šis laiks pēc izlaidumiem skolās. Un pirms iestājpārbaudījumiem augstskolās. Pa vidu ir vasara. Laukos saule vislabāk “pievelk” siena pļavā. Bet pilsētā – uz jumta. Tā runā. Pati gan neesmu izmēģinājusi. Ērces arī kļuvušas mazāk aktīvas. Tā ka itin droši var iet meklēt meža zemenes, brienot pļavā basām kājām. Un pīpenes arī ir uzziedējušas. Tātad īstais laiks zīlēt – mīl, nemīl.
Šī vasara raksturīga ar izglītības un kultūras reformām. Gulbenē. Lielām zivīm. Alūksnē. Cīņu pret šķūņiem vai nesankcionētām būvēm. Madonā. Reformas itin klusi norit Gulbenes darba kabinetos. Alūksnes šīs vasaras lielākā zivs (10,5 kilogramus smaga līdaka), iespējams, jau noķerta pirms Jāņiem. Bet varbūt būs vēl cita – lielāka? Madonā privātīpašnieki sakopj īpašumus un cenšas atbrīvoties no visa nevēlamā. Arī veciem šķūņiem un padzīvojušiem, mazturīgiem īrniekiem.
Gulbenē uztraukti par brīvdabas estrādi. Nevienam tā nav pie sirds (savulaik pirmsvēlēšanu kampaņā “uzrauta”), tomēr pilsētas domē saka (pārfrāzēju)- “mēs jūs piespiedīsim mīlēt Raini”. Būs tur šovasar pasākumi, par spīti trakumsērgas karantīnai, kas šinī teritorijā spēkā līdz jūlija beigām (jo netālu no estrādes atrasta no trakumsērgas nobeigusies stirna). Alūksnē un Madonā tādas mocības nesaprot. Tur brīvdabas estrādes ir iedzīvotāju iecienītas. Pasākumos par drošību rūpējas. Alūksnē – pašvaldības policija, Madonā – valsts policija, jo pašvaldība par to piemaksā. Gulbenes domē uzskata, ka kultūras darbiniekiem pasākumu laikā jāalgo apsardze.
