Dieva desmit baušļos ir ietverti universāli likumi, kas ir domāti ikvienam. Tie ir atrodami ne tikai Svētajos Rakstos, bet arī mūsu sirdsapziņā. Tos mums čukst veselais saprāts. Savulaik Zenta Mauriņa desmit garīgās higiēnas baušļus uzrakstījusi uz savas sirds tāfeles, lai atkārtotu sev katru dienu. Protams, arī tagad daudzi dzīvo saskaņā ar sevi, ieklausoties sirdsbalsī. Diemžēl arvien biežāk nākas secināt – vienmēr un visur ir vajadzīgas acis un ausis jeb videonovērošana, modernās tehnoloģijas, lai pārliecinātos par mūsu godaprātu vai meliem un nekaunību. Visuzskatāmāk to apliecina televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, atklājot, ka darba devēji neuzskata par netikumu krāpšanos ar nodokļiem un algu izmaksāšanu aploksnēs. Tikpat lielā mērā šo sistēmu atbalsta darba ņēmēji. Sen vairs nepārsteidz valsts un pašvaldību ierēdņu krāpšanās ar mērķi vairot personīgo labklājību, tā tiek atzīta par gudru rīcību, nevis netikumu. Toties šokē, ka viens lauksaimnieks otram cenšas “iesmērēt” lietotu tehniku ar domu saņemt iespējami lielāku samaksu. Savukārt kā brīnumu uztver, ka tas tiek darīts godprātīgi. Sirdsapziņu nemodina rīcība, kas kļuvusi par ieradumu. Priecē, ka biedrības “Dzīvot pēc sirdsapziņas” valde nolēmusi dibināt Sirdsapziņas skolu jauniešiem, vecākiem un pedagogiem. Tādu lēmumu rosinājusi atziņa, ka mūsu izglītības sistēma nespēj līdzsvaroti attīstīt garīgumu un intelektu. Turklāt pamatots ir satraukums par sabiedrības degradēšanos, tās morāles līmeņa kritumu. Sirdsapziņas skolas vērtības ir patiesums, tikumība, mīlestība, atteikšanās no vardarbības domās, vārdos un rīcībā. Skola tiek dibināta Siguldas pagastā, bet paredzēts, ka ar laiku skolai filiāles būs visā Latvijā. Bažas raisa iecere finansējumu skolas darbībai iegūt galvenokārt ar sponsoru, labdarības fondu, ziedojumu un dāvinājumu atbalstu. Taču tādā veidā varēsim pārliecināties, cik lielā mērā apzināmies vajadzību atmodināt sevī sirdsapziņu. Nenoliedzami, tīra sirdsapziņa ir pirmā un bieži vien arī pēdējā balva par labiem darbiem.
