Kāds “Ja, piemēram, kaut kur laukos kādā viensētā izceļas ugunsgrēks, vai dienestam ir iespējams vienmēr operatīvi nokļūt līdz konkrētajai vietai nenomaldoties? Un cik bieži, piemēram, Gulbenes ugunsdzēsējiem notiek mācības un ko viņiem tajās māca?” vaicā vīrietis. lasītājs ar “Dzirksteles” starpniecību vēlējās noskaidrot, vai ugunsdzēsēju mašīnas ir aprīkotas ar mūsdienīgu navigāciju.
Reizēm arī nomaldās
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele informē, ka Gulbenes daļai šobrīd nav pieejami navigācijas pakalpojumi. Kopumā valstī diemžēl ne visas ugunsdzēsēju glābēju automašīnas šobrīd esot aprīkotas ar navigācijas iekārtām. “Pašlaik dienests meklē iespēju uzlabot navigācijas sistēmu automašīnās, lai ugunsdzēsējiem būtu pēc iespējas plašāku informāciju saturošas kartes,” norāda V.Šembele.
“Reti ir situācijas, kad ugunsdzēsēji glābēji, dodoties uz izsaukumu, nedaudz nomaldās, bet visbiežāk tas saistīts ar to, ka vienā apdzīvotā vietā atrodas divas mājas ar vienādiem nosaukumiem, izsaucējs ir iedevis neprecīzu informāciju. Visu pieejamo informāciju, lai atrastu notikuma vietu, sniedz Sakaru punkta dispečeri, kas tiem pieejamajās kartēs noskaidro braukšanas ceļu un šo informāciju operatīvi nodod ugunsdzēsējiem. Tomēr jāatzīst, ka sistēmas uzlabošana prasa lielus finansiālos ieguldījumus un tas nav paveicams īsā laikā,” stāsta V.Šembele.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būtu nepieciešami 200 miljoni latu kvalitatīva pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem, piektdien dienesta gada pārskata sanāksmē atzina dienestapriekšnieks Oskars Āboliņš. Par to informē ziņu aģentūra “Leta”.
Mācās visu laiku
V.Šembele stāsta, ka ugunsdzēsējiem notiek gan teorētiskās, gan praktiskās mācības. “Mācāmies katru dienu. Nav noslēpums, ka izsaukumu uz notikumu vietām mums kļūst mazāk, jo ar katru gadu novadā kļūst mazāk iedzīvotāju. Tāpēc vairāk laika ir iespējams veltīt tieši mācībām uz vietas, kā arī glābšanas dienesta bāzes teritorijas apsaimniekošanai,” “Dzirkstelei” saka dienesta Gulbenes daļas komandieris Vijārs Griķis.
Katru mēnesi katram glābšanas dienesta maiņas sastāvam ir jāapgūst trīs metodiskie materiāli par dažādām tēmām, lai paaugstinātu savas profesionālās zināšanas, un pēc tam jāpārbauda zināšanas. Šīs tēmas, piemēram, ir “Ugunsgrēku dzēšana un glābšanas darbu veikšana pazeminātas temperatūras apstākļos”, “Ceļu satiksmes negadījumu likvidācija”, “Glābšanas darbi augstumā” un citas. Vienlaikus tam daļās un posteņos tiek veiktas praktiskās nodarbības profesionālo iemaņu uzlabošanai, piemēram, šļūteņu izvilkšana, izbīdāmo kāpņu izvietošana, darbs ar alpīnisma aprīkojumu un glābšanas virvēm un cits. Reizi mēnesī katra maiņa veic nodarbības darbam elpošanai nepiemērotā vidē (stiprs sadūmojums), kad jāstrādā elpošanas aparātos. Regulāri notiek arī izbraukumi uz praktiskajām nodarbībām ārpus daļām un posteņiem, piemēram, tiek uzlabotas prasmes ūdens ņemšanā no dabiskām ūdens ņemšanas vietām, auto kapsētās tiek praktizēts darbs ar hidrauliskajiem instrumentiem, kad jāatbrīvo automašīnā iesprostots cilvēks, uz ūdenstilpēm tiek īstenotas praktiskās nodarbības cilvēku glābšanā vasarā un ziemā.
