Šogad latviešu grāmatai – 475. Daudzo jubilejas gadam veltīto pasākumu vidū ievērojams notikums ir oktobrī klajā nākusī Sarmītes Balodes grāmata “Kalncempju pagasta Kalnamuižas daļas izloksnes apraksts”, ko izdevis LU Latviešu valodas institūts.
Šogad latviešu grāmatai – 475. Daudzo jubilejas gadam veltīto pasākumu vidū ievērojams notikums ir oktobrī klajā nākusī Sarmītes Balodes grāmata “Kalncempju pagasta Kalnamuižas daļas izloksnes apraksts”, ko izdevis LU Latviešu valodas institūts.
Šis ir nozīmīgs pētījums valodniecībā, un jo īpaši patīkams pārsteigums un prieks par to tādēļ, ka tas ir par mūsu novadu – Stāmerienas pagasta Kalnienu, ko paši kalnenieši arvien vēl bieži sauc par Kalnamuižu, bet sevi par kalnamuižniekiem. Par to, kā tapis šis izdevums, stāsta autore: “Tā kā esmu kalneniete un arī mani vecāki ir kalnenieši, bieži vien nācies ieklausīties vietējā izloksnē. Interesi par valodu un literatūru veicināja arī skolotāja G. Skuja Alūksnes vidusskolā, kur mācījos pēc Kalnienas pamatskolas beigšanas. 1976.gadā sāku strādāt Gulbenes bērnu bibliotēkā un mācījos LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras specialitātē neklātienes nodaļā, ko absolvēju 1981.gadā. Augstskolā docentes Dz. Paegles vadībā vēl vairāk ieinteresējos par dialektoloģiju. Jau pirmajā kursā izstrādāju kursa darbu par zemkopības darba rīku nosaukumiem Kalnienas vietējā izloksnē. Biju tiktāl iejutusies šajā procesā, ka 3.kursa darbā pat nebija jāskatās papīros kā citiem studentiem, bet bēru ārā visu no galvas. Aizstāvot diplomdarbu, oponente bija stingrā un prasīgā profesore M. Rudzīte, kas nekad nelika piecniekus, bet man tomēr laimējās dabūt augstāko atzīmi ar piebildi, ka tas esot gods pārstāvēt savu dialektu. Tā pamazām krāju materiālus, un radās vēlēšanās iespiestā veidā saglabāt savas dzimtās puses valodas īpatnības, savdabīgo leksiku. Esmu pateicīga kalneniešiem – izloksnes teicējiem: Johannai Berkoldei, Rutai Graudiņai, Eduardam Jugānam, Annai Kampānei, Gitai Stojašai, Lidijai Žīgurei. Tāpat arī liels paldies maniem saprotošajiem vecākiem, izpalīdzīgajam vīram un galvenajai atbalstītājai grāmatas izdošanā Dr.Hildegardei Radtkei no Hamburgas. Kad darbs bija sagatavots, pirms diviem gadiem to noliku uz galda Dr.philol. Rasmai Grīslei, kas to nogādāja Latvijas Universitātē, tad ZA Dr.philol. Anna Stafecka uzņēmās redaktores pienākumus.” Uz jautājumu,ko iecerējusi darīt turpmāk, Sarmīte atzīst, ka šis darbs interesē, un turpinās vākt materiālus LU Latviešu valodas institūtam. Viņa audzina trīs bērnus un atlicina laiku arī A.Kristi un A.Mariņinas kriminālromāniem, darbam dārzā, jo patīkot arī dāzkopība. Šo grāmatu Sarmīte veltījusi savam krusttēvam Alfrēdam Gāteram, izcilajam valodniekam un mediķim, kas pēc sirds aicinājuma bija valodnieks, bet maizes darbs bija medicīnā, lai būtu iespējams veikt iecerētos darbus valodniecībā, kaut arī prom no dzimtenes. Nākošgad viņam apritētu 80. Laikam jau krustmeitai arī ir šāds aicinājums, interese, spējas un uzņēmība. Izdotais darbs iepazīstina ne tikai ar dialekta izloksni, īpatnējo leksiku, bet sniedz bagātīgas ziņas arī par materiālo kultūru, etnogrāfiju, sadzīvi, ticējumiem. Doti salīdzinājumi literārajā valodā. Šis darbs būs labs palīgs arī skolās. Paldies Sarmītei par vērtīgo dāvanu! Tad nu iegādāsimies to, lasīsim, uzzināsim, ” kuo tad runā Kollamuižā kollamuižnieki.”
