Kaļķakmeņi galvenokārt ir veidojušies seklās jūrās
Šo akmeni ar skaisto reljefa rakstu tajā uz “Dzirksteles” redakciju atnesa lizumnietis Mārcis Gravāns un lūdza noskaidrot, cik vērtīgs ir šāds no Latvijas zemes pacelts atradums un kāds ir tā stāsts.
“Bildē ir redzams tā saucamais gliemeždolomīts vai arī gliemežkaļķakmens – lai pateiktu precīzi, ir jāveic sālsskābes tests. Šādi ar fosilijām bagāti paraugi atrodami samērā bieži,” “Dzirkstelei” saka Alūksnes dabas muzeja “Vides labirints” vides gids Aldis Verners.
Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta. Kaļķakmeņi galvenokārt ir veidojušies seklās jūrās. Sīkāk to iedala biogēnos (ja ir bioloģiska izcelsme), hemogēnos, pārkristalizētos, kā arī drupu jauktas izcelsmes. Metamorfisma procesā kaļķakmeņi pārvēršas par marmoriem. Būvmateriālu rūpniecībā kaļķakmeni izmanto cementa un kaļķu ražošanā. Cukura rūpniecībā kaļķakmeni izmanto biešu jēlsulas attīrīšanai. Ķīmiskajā rūpniecībā kaļķakmeni izmanto sodas, kalcija karbīda un minerālmēslu ražošanā. Stikla ražošanā kaļķakmeni izmanto kā piedevu, lai uzlabotu stikla termisko un ķīmisko izturību. Lauksaimniecībā kaļķakmeni izmanto augsnes kaļķošanai un kā piedevu lopbarībā.
A.Vernera pārstāvētais muzejs ir privāts, ģimenes veidots interaktīvs dabas muzejs, kas darbojas arī kā dabas izpētes un vides informācijas centrs. Muzejā ir apskatāma viena no lielākajām fluorescento minerālu kolekcijām Eiropā.
