Ir jau pagājuši 57 gadi kopš liktenīgās nakts, kad sākās mūsu zemnieku iznīdēšana, lai dibinātu padomju sistēmu pēc principa: kas ir tavs, ir arī mans.
Ir jau pagājuši 57 gadi kopš liktenīgās nakts, kad sākās mūsu zemnieku iznīdēšana, lai dibinātu padomju sistēmu pēc principa: kas ir tavs, ir arī mans. Latvietis ir bijis indivīds. Zinot to, padomju valdība ķērās pie citiem līdzekļiem, izsūtīšanu uz Sibīriju, bet tā manta, kas palika, kļuva kolhoza īpašums.
Ne jau par to gribēju runāt, par to brīdi, kas notiek katru gadu pie stacijas. Katru gadu ir mazāk to cilvēku, kas spēj atnākt, jo gadu nasta ņem savu. Vairāk varēja būt jaunatnes, bet viņiem vēl skolā nemāca Latvijas vēsturi. Paldies 97. gaidu pulciņa vadītājai Intai Vilkai un viņas gaidiņām, kuras skaisti skandēja dzejoļus! Paldies meitenēm par pirmajiem pavasara ziediņiem! Es domāju, ka šo brīdi smagi pārdzīvo gaidu vadītāja, jo tajā melnajā naktī viņai bija tikpat daudz gadu kā šodien viņas gaidiņām. Kad Inta bija jau lopu restotajā vagonā, radi vēlējās meiteni paņemt pie sevis, bet partorgs R. to neļāva darīt.
Skaists un neaizmirstams mirklis bija šogad, kad visi sabraucām no stacijas Staru klubā, lai vēl pasēdētu un pakavētos atmiņās. Uzzināju, ka šī skaistā ideja piederēja politiski represētajai no Daukstu pagasta Ainai Maltavniecei. Jau pāris gadus šo skaisto ideju viņa nesa sevī un pērn manā klātbūtnē izteica savai priekšniecei, bet viņa neuzskatīja to par reālu, kaut gan Aina vienmēr ir slavējusi sava pagasta vadību un visus ļaudis, kas dzīvo pagastā.
Nu tas ir noticis! Sirsnīgs paldies Ainai Maltavniecei, lai viņai laba veselība un visas ieceres arī turpmāk piepildās! Aina, mēs no tevis varam tikai mācīties!
Vispirms Staros apskatījām izstādi par pagasta izaugsmi. Šo izstādi iekārtojusi Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza un visi viņas palīgi, kultūras darbinieki Aivitas Bērziņas vadībā. Paldies!
Paldies atsaucīgajam “Sonātes” kolektīvam un vadītājai Dacei Graudiņai! Mīļš paldies Staru kultūras nama bērnu deju kolektīvam “Justiņam” un tā vadītājai Sarmītei Sukurei! Protams, visu smagumu uz saviem pleciem iznesa Daukstu pagasta priekšsēdētāja Sandra Duļbinska un visu mīlētais dziedātājs Andris Daņiļenko. Dziedātāja dotības var tikai apbrīnot. Paldies!
Nevar nepieminēt Lubānas lauku kapelu, kas vienmēr visur gaidīta. Paldies par skaisti servētiem galdiem un ka šinī dienā redzēju daudzus pagastu priekšniekus kopā ar saviem ļaudīm! Parasti to citus gadus darīja tikai Stāmerienas pagasta priekšsēdētājs Raitis Apalups.
Staros vakarā pie galda sēdēju ar Jāni Stauni un viņa mazmeitu Ieviņu. Protams, Jānis ļoti labi atceras braucienu uz Sibīriju, jo viņam līdzi nebrauca ne māte (mirusi), ne tēvs (noslepkavots Baltezerā). Jā, tādas ir dzīves un likteņi…
Vissirsnīgākais paldies visu cienītai un mīlētai Inesei Stalidzānei, kas ar siltumu un mīļu smaidu vadīja visas dienas programmu!
