Vēroju, kā Gulbene izrotāta, gaidot Ziemassvētkus, un saku, ka par gaumi nestrīdas, bet ir tomēr jāstrīdas. Daža laba valsts iestāde savu ēku izrotājusi pārmēru. Arī iedzīvotāji ir iesaistīti pilsētas rotāšanā. Vai var izdot pavēli un tā likt katram izdekorēt sava dzīvokļa logu? Bet varbūt kāds nevēlas, jo jūtas bēdīgs? Mēs parasti cits citam vēlam baltus Ziemassvētkus, bet kas notiks, ja tie nebūs balti? Vai tikai baltumā, rotājumos, egļu zaros ir jāmeklē svētku prieks? Ziemassvētki tomēr ir, pirmkārt, svētki dvēselei. Par to jāatceras, dekorējot pilsētu. Kā man patīk tie daži izgaismotie krūmi Gulbīšu parkā! Liekas, ka tajos ir paslēpušies rūķīši! Man ir prieks par lakonisko, eleganto eglīti Kallasu ģimenes mājas pagalmā. Pieticībā ir greznība, nevis otrādi. Lai izskatītos skaisti, daudz nemaz nevajag. Tikai vienotu stilu. Tāds bija pirms dažiem gadiem, kad pirmoreiz tika izgaismots katrs koks centrālajā skvērā. Tagad – pārāk ārišķīgi. Ir sajūta, ka skvērā ir sakarināts viss, kas vien ir bijis pa rokai. Taču vietām ir skaisti. Rotājumiem nevajadzētu būt uzbāzīgiem. Tad viss ātri apnīk un neko vairs negribas redzēt.
