Kopš seniem laikiem mednis ierindots dižmedījumu kategorijā. Valodas pētnieki ar putna vārdu saista mednieka amata nosaukumu, jo šā retā un ļoti uzmanīgā putna trofejas iegūšanu var uzskatīt par īstu mednieka spēju pārbaudi.
Aprīļa vidū, kad medņu gaiļi ar savām dziesmām sāks vilināt draudzenes, sarosīsies arī mednieki un dabas fotogrāfi. “Esam ieinteresēti savākt iespējami precīzākus datus par medņu riesta vietām. Tas nepieciešams, lai to apkārtnē noteiktu mikroliegumus,” paskaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš.
Medību daļas rīcībā ir dati par 393 medņu riestiem Latvijas teritorijā. Lielākā to koncentrācija ir Ziemeļaustrumu virsmežniecībā – 140, bet neviens medņu riests nav uzskaitīts Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijās. Slīteres nacionālā parka ornitologs Helmuts Hofmanis precizē, ka Latvijā oficiāli izveidoti 365 mikroliegumi, bet vēl dokumenti jānoformē divsimt šādām vietām. Viņš pastāsta, ka putnu pētniekiem ir zināmi vairāki medņu riesti arī Dienvidlatgalē, taču pēdējo 20 gadu laikā to skaits būtiski sarucis.
Pagājušā gada riesta laikā nomedīti 67 medņu gaiļi. Līdz šim spēkā ir Latvijas Ornitologu biedrības 2004. gadā izstrādātais sugas aizsardzības plāns. Februāra pēdējās dienās ornitologs ar Dabas aizsardzības pārvaldi noslēdzis līgums par jauna plāna izstrādi. Tas veicams laikā no marta līdz novembrim. Plāna izstrādes laikā paredzētas divas sabiedriskās apspriešanas.
Apdraud meža cirtēji
Mednis ir iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo dzīvnieku sarakstā, arī vairākās ES direktīvās, piemēram “Putnu Direktīvas” pirmajā pielikumā.
Medņu dzīves vietas ir lieli, veci skujkoku meži. Pārsvarā – priežu, jo galvenā medņu pārtika ziemā ir priežu skujas un pumpuri. Vasarā ogas – mellenes un zilenes. Tikko izšķīlušies mazuļi pāris nedēļas barojas ar skudru kūniņām. Medņu tēviņi riestam izvēlas vietas tur, kur priežu audzes saskaras ar purvu malām. Tām jābūt nomaļus no lieliem ceļiem vai citiem traucējumiem. “Ja ir izveidots mikroliegums, tā buferzonā tiek ierobežota saimnieciskā darbība, bet ne pavisam aizliegta,” precizē H. Hofmanis. “Parasti tie ir ierobežojumi laikā – medņu riesta periodā nedrīkst “griezt” mežu.”
Pie draudiem pieskaitāmi arī lielāki un mazāki plēsēji: caunas, meža cūkas, ūdeles un lapsas.
Pietrūkst līdzekļu
“Būtiski ir noteikt mikroliegumus medņu riesta vietās, taču vēl nevaram runāt par precīzu to uzskaiti. Patlaban Valsts meža dienesta veiktais uzskatāms tikai par skaita vērtējumu,” uzskata H. Hofmanis. Pēc šiem datiem neesot iespējams izsecināt, vai medņu skaits palielinās vai samazinās. Taču vispusīgai izpētei jeb monitoringam pietrūkstot gan cilvēku, gan finanšu resursu.
“Jautājums par medņu uzskaites sistēmu Latvijā ir būtiskākais no šogad aizsardzības plānā paredzētajiem punktiem. Ļoti ceru, ka spēsim konceptuāli vienoties un jau tuvākajā nākotnē ieviest korektu, pieņemamu medņu monitoringu, lai spētu sekot šīs sugas skaita izmaiņām un vajadzības gadījumā laikus reaģēt uz tādiem vai citādiem draudiem. Tai pašā laikā saglabājot medņu medības,” teic H. Hofmanis.
