“Mans vārds Raitis somu valodā nozīmē “svaigs gaiss”,” saka Raitis Gusārs. Viņš to skaidri zina, jo trīs vasaras ir strādājis Somijā lauksaimniecībā, sapelnot naudu studiju apmaksai augstskolā. “Es biju pārsteigts, ka Somijā manu vārdu prot precīzi izrunāt,” stāsta puisis, kurš pateicīgs, ka mamma viņam izvēlējusies tieši šādu vārdu. Viņš pazīstot personīgi vēl tikai kādus divus vārdabrāļus, tāpēc uzskata, ka vīrišķīgā vārda Raitis nesēju Latvijā nav nemaz tik daudz. Viņš uzsver, ka Raitim ir savs “r” burts, kas piešķir skanīgumu un mugurkaula sajūtu.
Raitis ir 22 gadus vecs gulbenietis, kas šobrīd dzīvo galvaspilsētā un studē Rīgas Tehniskajā universitātē. Ar siltumu sirdī viņš atceras savu pirmo tā saucamo sarkano skolu jeb Gulbenes pamatskolu. “Esmu no šīs skolas pēdējās izlaiduma klases,” saka viņš. Pēc tās beigšanas mācījies Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā. Tagad Raitis augstskolā studē uzņēmējdarbības loģistiku.
Raitis ir cilvēks, kas prot pastāvēt par sevi un saviem uzskatiem. Tas ir svarīgi, lai citi “nekāptu uz galvas” un lai dzīve neaizietu pašplūsmā. Kaut vai tādā ziņā, ka Raitis nesmēķē un viņu nevar pierunāt to darīt, ja viņš pats nevēlas un uzskata, ka tas nav vajadzīgs. Viņš nekam tādam nenodosies kompānijas pēc. Turklāt kaitīgi ieradumi nesader ar sportu, bet Raitis nopietni aizraujas ar smagatlētiku. Viņam šajā jomā ir bijuši panākumi. “Man patīk spēka vingrinājumi. Gulbenē šajā ziņā es neesmu izcēlies, arī Rīgā tam mazāk atliek laika, jo daudz jāmācās, bet Priekuļos ar sportošanu nodarbojos nopietni. Arī tagad reizēm aizbraucu uz sacensībām. Daru to sev par prieku,” stāsta puisis.
Raitis studē otrajā kursā, viņam vēl jāstudē divarpus gadi. “Tagad, kā reize, ir sesija. Saspringts laiks. Gan jau būs labi!” bilst viņš. Par savu nākotni pēc augstskolas beigšanas pagaidām viņš vēl runā pieņēmuma formā. Tikai nosaka: “Ja es tagad nestudētu, noteikti vairs neatrastos Latvijā.”
Viņaprāt, krīze ir ideāls laiks, lai to izmantotu sevis izglītošanai, zināšanu krāšanai. “Ir jāpabeidz augstskola! Šodien izdevīgi ir ieguldīt vienīgi zināšanās. Strādāt nav kur, tātad atliek sevi pilnveidot. Gūtais šajā ziņā nezudīs, tikai materiālās vērtības var pazust,” uzņēmīgi saka Raitis.
Viņš uzskata, ka šodien gūtā izglītība nākotnē atmaksāsies. “Ceru, ka, studijām beidzoties, Latvijā laiki būs mainījušies. Pēc diviem gadiem šeit jau būs, kur strādāt. Kur var būt labāk nekā mājās! Protams, es gribētu palikt Latvijā, varbūt pat atgriezties Gulbenē un nodarboties ar biznesu, piemēram, ar kravu pārvadājumiem,” stāsta Raitis. Viņam patīkot dzīve un darbošanās kustībā. Gulbenē viņš redz šādu kustību pozitīvā virzienā.
