Sestdien iznāca būt Tukumā. Ziedošo dārzu pilsētā. Arī rudenī! Zied asteres un pavasarīgie krokusi. Domāju, vai tā ir tradīcija, Rīgas tuvums vai dzīvesveids.
Sestdien iznāca būt Tukumā. Ziedošo dārzu pilsētā. Arī rudenī! Zied asteres un pavasarīgie krokusi. Domāju, vai tā ir tradīcija, Rīgas tuvums vai dzīvesveids. Mazliet smaržoja pēc jūras. Tā arī tuvu Tukumam. Kinokluba “Grands” afišas vēstīja, ka tur nedēļas nogalē viesojas kaimiņu ziemeļvalsts puiši ar striptīzšovu. Kā Rīgā! Arī strūklaka un laukums Tukuma centrā. Smaidīgi, atraisīti jaunieši. Un turpat laukuma malā – policijas māja. Viss kā jau mazpilsētā, tāpat kā pie mums un reizē citādāk.
Lepnie tukumnieki ciemos atbraukušajiem žurnālistiem izrādīja savu bagātību – notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, siltumkatlu ražotni “Komforts”, bruģētas ielas. Bet ne jau ar mūsdienu bruģi – ar veco, unikālo. To šeit saglabā. Tukumnieki lepojas, ka viņu mazpilsēta ir vienīgā Latvijā, kur darbojas invalīdu dienas aprūpes centrs. Tas jau kļuvis par šauru, tāpēc pašvaldība meklē citas telpas. Nakts patversme bezpajumtniekiem Tukumā ir jau gadu. Ziemā te jumtu virs galvas raduši 20 cilvēki. Tukumā rūpējas par sociāli vissliktāk aizsargātajiem cilvēkiem un ir ļoti lepni par to. Šie objekti ir tie, uz kuriem parasti atved arī pilsētas viesus. Te ir arī šļirču apmaiņas punkts no narkotikām atkarīgajiem cilvēkiem. “Mainīt šļirces mazpilsētā nenozīmē baidīties, ka tūlīt savāks policija. Problēmas risinām cilvēciski,” saka Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs.
Vēl pārsteigums bija laipnā Tukuma domes sekretāre Liene. Laipna, smaidīga, kurai nebija vārdi azotē jāmeklē. Viņa stāstīja par savu pilsētu žurnālistiem daudz un ar mīļumu. Liene vairākas stundas bija kopā ar viesiem un atbildēja uz visiem viņu jautājumiem. Tomēr visvairāk prieku sagādāja tas, ka šajā mazpilsētā žurnālistiem informāciju par jebkuru domes darbības jomu sniedz preses sekretāre. Diemžēl šāda cilvēka trūkst mums.
