Šogad Lejasciema vidusskola piedzīvos 50.izlaidumu, tādēļ 8.maijā skola rīkos vidusskolas absolventu, bijušo pedagogu un darbinieku salidojumu.
Šogad Lejasciema vidusskola piedzīvos 50.izlaidumu, tādēļ 8.maijā skola rīkos vidusskolas absolventu, bijušo pedagogu un darbinieku salidojumu. Skolas direktore Ineta Stāvavena sola, ka viesus iecerēts patīkami pārsteigt un rūpēties, lai šī satikšanās ir neaizmirstama.
8.maijā no pulksten 16.00 būs dalībnieku reģistrācija, pulksten 16.30 – piemiņas brīdis Lejasciema kapsētā. 12. klases no pulksten 17.30 rādīs izrādi, bet svinīgais pasākums un saviesīgā daļa sāksies pulksten 19.00.
Skolu paplašina pašu rokām
Skolu vēsture Lejasciemā aizsākās 1686.gadā, kad Ernsts Gliks ziņoja virskonsistorijai par vairāku skolu atvēršanu Vidzemē. Nākamais zīmīgais ir 1921.gads, jo Lejasmiestā (agrākais nosaukums) pirmoreiz atvēra vidusskolu, ko, uzskatot par nerentablu, slēdza jau pēc pieciem gadiem. Tomēr pakāpeniski augot pamatskolai, 1954.gadā Lejasciemā vidusskolu atklāja otrreiz. Šogad to gatavojas absolvēt 19 jaunieši. Šobrīd skolā mācās 324 skolēni, strādā 33 pedagogi, no tiem 13 ir skolas bijušie absolventi.
“Neesmu uzzinājusi, vai vēl kāda skolas ēka ir ar tādu vēsturi kā mūsējā. Kad lielā skolēnu skaita un telpu nepiemērotības dēļ radās nepieciešamība pēc jaunas ēkas, to pēc mācību stundām, strādājot kopā ar celtniekiem, no pašiem pamatiem līdz jumtam uzbūvēja 5. līdz 11.klašu skolēni, viņu vecāki un skolotāji, celtniecības darbus vadīja skolotājs Roberts Kalniņš. Darbus tolaik plānoja dienas un nakts maiņās. Divos gados (no 1958. līdz 1960. gada 18.janvārim) skola bija uzcelta. Tolaik vecāko klašu skolēni vienlaikus apguva celtnieka profesiju, pēc darbu pabeigšanas viņiem piešķīra attiecīgas kvalifikācijas kategoriju,” stāsta vidusskolas direktore Ineta Stāvavena.
Ar klašu nokomplektēšanu nav problēmu
Pārlūkojot skolēnu sarakstu pēdējos divdesmit piecos gados, tikai divreiz tas paslīdējis zem trīs simtiem. Tādēļ vienmēr skolēni un skolotāji ir dzīvojuši šaurībā un telpu trūkumā. Lai nodrošinātu mācību darbu, piemēram, zēnu un meiteņu mājturības, mākslas stundās, bibliotēku, nākas nomāt telpas no Lejas draudzes.
“Ir zināmi pēdējo gadu dzimstības rādītāji Lejasciemā un tuvākajā apkārtnē. Paredzam, ka vismaz nākamos deviņus gadus varēsim nokomplektēt pirmo klasi, neapspriežot vajadzību pēc apvienotajām klasēm. Par paralēlklasēm, kā tas bijis līdz šim, gan vairs nedomājam,” piebilst I.Stāvavena.
Viņa īpaši uzteic pedagogus, kas skolas pastāvēšanas laikā attīstījuši kādu noteiktu jomu. Skolotājs Jānis Kubulnieks skolā aizsāka teātra tradīcijas, Aija Pavāre – novadpētniecību, Ēriks Doropoļskis – tūrismu. Kad uz Lejasciemu atnāca Maltavnieku ģimene, pamatskolā sāka padziļināti apgūt mūziku un vēl līdz šim brīdim šajā vecumā realizē divas izglītības programmas – pamatizglītības un pamatizglītības ar mūzikas novirzienu. Nākamgad būs jau piecpadsmitais gads, kopš 1. līdz 9.klašu skolēniem piedāvā šādas iespējas. Kopumā skolā ir četras izglītības programmas. Bez vispārējās vidējās ir iespēja apgūt arī vidējo izglītību ar komercnovirzienu. Šo izglītības programmu uzsāka direktores Birutas Berkoldes vadībā.
Katrā Žetonu vakarā – teātra izrāde
Sešdesmitajos gados iedibinātās tūrisma tradīcijas ir dzīvas vēl šodien, jau sešpadsmit gadus janvārī Lejasciemā ierodas apmēram divsimt tūristi uz valsts atklātajām sacensībām tūrismā telpās. Piecdesmit gadu garumā skolā ir saglabājusies tradīcija spēlēt teātri Žetonu vakarā. Pirmā izrāde bijusi Raiņa “Pūt, vējiņi”, bet šogad – A.Alunāna “Paša audzināts”. Arī skolas salidojuma dienā viesiem piedāvās noskatīties šāgada izrādi.
“Ir ar ko lepoties, ko esam ieguvuši no jauna. Mums ir viena no labākajām datorklasēm rajonā, tur skolēni laboranta uzraudzībā var katru dienu strādāt pēc mācību stundām. Komercizglītības programmas skolēni dibina mācību firmas un izmanto praksē apgūtās zināšanas, kā arī esam “Junior Achievement” dalībskola. Cieša saistība šīs programmas īstenotājiem ir ar valstī organizētajām “Ēnu dienām”, kas ir noderīgs orientieris karjeras ceļā. Skolotājas Ligitas Antiņas nopelns ir tas, ka 11. un 12.klašu skolēni šajā dienā dodas uz Aizsardzības ministriju, Zinātņu akadēmiju, Saeimu, Latvijas Banku, tūrisma aģentūrām, sporta centriem, juristu birojiem un citur,” skaidro I.Stāvavena.
Šogad skolā skolēni izstrādājuši projektu, kā zinātniski pētnieciskajā darbībā atbilstoši vecuma īpatnībām iesaistīt skolēnus no otrās līdz 11.klasei. No gada sākuma skola kļuvusi par vienu no jaunsardzes bāzes skolām Gulbenes rajonā. “Tas varētu interesēt jauniešus, jo ir solīts, ka tie, kas apguvuši trīs gadu programmu, nokārtojuši eksāmenu un ieguvuši apliecību, atsevišķās Latvijas augstskolās varēs iestāties ārpus konkursa, protams, jābūt pietiekamam vērtējumam augstskolas noteiktajos pārbaudījumos. Gada sākumā sešiem jauniešiem no Latvijas, kas aktīvi darbojušies jaunsargos, bija iespēja piedalīties mācībās Zviedrijā. Viens no viņiem bija mūsu skolas – 11. klases skolnieks Jānis Mezītis,” saka I.Stāvavena.
Iespējams ar atlaidēm kļūt par autovadītāju
Līdz šim Lejasciema vidusskolas audzēkņiem piedāvāja iespēju iegūt “B” kategorijas autovadītāja apliecību, pēc teorētiskā eksāmena nokārtošanas apmaksājot pusi no mācību maksas. Katru gadu katrai klasei skola piešķir vienu daļēji apmaksātu ekskursiju.
Skolā darbojas četri kori, ansambļi, individuālie vokālisti, pūtēju orķestris. Skolēni piedalās dramatiskajā kolektīvā un dejo. Skolā ir arī orientēšanās sporta tradīcijas. Kādā no pēdējām skolas dienām notiek tradicionāls sporta skolotāju organizēts skrējiens Lejasciems – Sinole, pirms kura dažkārt pat rīko derības, kurš skolēns šogad būs izturīgākais un ātrākais.
Skolā ir tradīcija, ka vidusskolas klases kopā ar audzinātājām izvēlas klases krusttēvu, kas ir padomdevējs un skolotāja palīgs. Šādu atbildību uzņēmušies bijušie absolventi, piemēram, bijušais Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš, Bruņoto sēku komandieris Gunārs Babris, gan arī tādi cilvēki, kam ar Lejasciema vidusskolu iepriekš saistība nav bijusi, piemēram, Malienas pamatskolas direktors un uzņēmējs Viktors Litaunieks. Krusttēvi piedalās klases svētku un izglītojošos pasākumos, iet kopīgos pārgājienos, organizē ekskursijas, interesējas par mācību sasniegumiem, atbalsta arī materiāli.
