Jaungulbenes arodvidusskolas direktore Valentīna Jermašēviča un pedagogu kolektīvs uzskata, ka, lai pastāvētu, arī skolai ir jāmainās līdzi laikam.
Jaungulbenes arodvidusskolas direktore Valentīna Jermašēviča un pedagogu kolektīvs uzskata, ka, lai pastāvētu, arī skolai ir jāmainās līdzi laikam.
Direktore stāsta, ka dažkārt, domājot par jauniešu izglītības iespējām, jāpieņem pārgalvīgi lēmumi, par kuriem vēlāk dažādās iestādēs jāatskaitās, pierādot, ka rīcība bijusi pareiza. Piemērs tam ir korekcijas klasē pieņemto audzēkņu skaits, kas bijis krietni lielāks nekā noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Uzklausot augstākstāvošās instances aizrādījumus, direktore savu rīcību pamatojusi tādējādi, ka nevarējusi rīkoties citādāk un aizcirst arodvidusskolas durvis rajona bērnu priekšā. Pirmajās mācību nedēļās viņa pārliecinājusies, ka korekcijas klasē šogad uzņemti nezinoši, bet labi bērni. Kopumā 16.
Mācību iestādes vadītāja stāsta, ka izdevies veiksmīgi nokomplektēt arī citas mācību grupas. Nedaudz mazāks skaits bijis grupā, kur sagatavo tūrisma speciālistus, bet to kompensējusi automehāniķu grupa.
“Nemitīgi domājam par jaunām mācību programmām un iespējām, lai audzēkņi, kas apgūst konkrētu specialitāti, papildus iegūtu vēl kādu zināšanas apliecinošu sertifikātu. Pagājušajā gadā audzēknēm, kas apguva tūrisma specialitāti, radām iespēju apgūt iemaņas darbā ar kases aparātu. Ja audzēknes papildus iegūst vēl arī pavāres kategoriju, tad pēc arodvidusskolas jaunietes jau patstāvīgi var uzsākt savu biznesu,” stāsta direktore.
Vēl viena iespēja – jaunieši, kas apgūst tūrismu, varētu iegūt arī gida sertifikātu, protams, apzinoties, ka ne visi var būt gidi. Ir pavīdējusi doma arī par iespējām iegūt friziera sertifikātu. Šā amata ieguvei skolā iespējams rast telpu.
“Tas jāvērtē pozitīvi, ja kāda mūsu arodskolu beigusī audzēkne, kas strādā par tūrisma saimniecības vadītāju, klientiem var izveidot arī skaistu frizūru,” uzskata V.Jermašēviča.
Puišiem, kas apgūst automehāniķa arodu, plānots rast iespēju apgūt arī metinātāja iemaņas, lai tās audzēknis varētu likt lietā, strādājot autoservisā. Direktore stāsta, ka puišiem noderīgs būtu arī degvielas uzpildes stacijas operatora sertifikāts, bet tādā gadījumā jāveido sadarbība ar kādu naftas uzpildes staciju, kur audzēkņi varētu praktizēties.
“Saprotam, jo vairāk bērniem būs zināšanu, jo darba tirgū viņi būs pieprasītāki. Viņu priekšrocība būs arī tā, ka līdz ar diplomu jaunieši varēs uzrādīt arī dažādus sertifikātus,” saka direktore. Viņa piebilst, ka ir domāts arī par pedagogu tālāku izglītību, jo šogad Eiropas fonds ir izsludinājis projektu konkursu skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai. Iecerēts, ka informātikas skolotājs rakstīs projektu, lai, tam gūstot pozitīvu atzinumu, varētu mācīt rajona pedagogus informācijas tehnoloģijās. V.Jermašēviča gatavojas rakstīt projektu, ko arī iesniegs Eiropas fondā, lai mācību iestāžu vadītājus izglītotu menedžmenta jautājumos.
“Ikdienas darbā esmu pārliecinājusies, ka man pietrūkst šo zināšanu. Domāju, ka tā ir arī citiem kolēģiem, jo šodien ir būtiski zināt visas iespējas, kuras izmantojot, iespējams mācību iestādē ieviest kaut ko jaunu,” domā direktore. Visvairāk viņa nobažījusies, ka pedagogu kolektīvs nepapildinās ar jauniem skolotājiem. Jaunieši ar skolotāja diplomu labāk izvēlas strādāt kādā firmā vai uzņēmumā, kur alga par darbu ir lielāka, vai izvēlas strādāt tuvāk Rīgai.
