Valdība šonedēļ paredzējusi izskatīt likuma grozījumus, kas paredz, ka skolās var strādāt pedagogi bez augstākās izglītības, kā arī ka skolotāju algas ar 2003.gada 1.septembri jāpielīdzina ierēdņu darba samaksai.
Valdība šonedēļ paredzējusi izskatīt likuma grozījumus, kas paredz, ka skolās var strādāt pedagogi bez augstākās izglītības, kā arī ka skolotāju algas ar 2003.gada 1.septembri jāpielīdzina ierēdņu darba samaksai.
“Gulbīša vidusskolā visiem pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, tāpēc šie valdības grozījumi likumdošanā mūs neietekmēs,” saka Gulbenes rajona Gulbīša vidusskolas direktors Jānis Ļoļāns.
Valdības iecerētie grozījumi Izglītības likumā paredz paplašināt terminu “pedagogs” un arī pēc 2001.gada 1.septembra atļaut skolās strādāt skolotājiem bez augstākās pedagoģiskās izglītības. Skolās arī turpmāk varēs strādāt skolotāji, kam ir profesionālā vai nepabeigta augstākā izglītība.
Grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka šobrīd spēkā esošais likums nosaka, ka ar 2001.gada 1.septembri skolotājiem vajadzīga augstākā izglītība. Kā liecina statistikas dati, tā esot tikai 58 procentiem pirmsskolas un sākumskolu pedagogiem. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā no darba vajadzētu atbrīvot 42 procentus pirmsskolas un sākumskolas pedagogu, kā arī latviešu valodas skolotāju mazāktautību skolās.
Jaungulbenes arodvidusskolas direktore Valentīna Jermaševiča domā, ka šāda tipa skolās varētu strādāt pedagogi ar tehnisko izglītību. Viņa pieļauj iespēju, ka arī vispārizglītojošajās skolās, piemēram, ķīmiju varētu mācīt cilvēks ar izglītību tieši šinī jomā.
“Tomēr, neraugoties uz valdības iespējamiem grozījumiem, ir būtiski iegūt augstāko pedagoģisko izglītību, jo diemžēl valsts pašreizējā politika ir tāda, kas neparāda, kādas profesijas būs vajadzīgas perspektīvā,” saka V.Jermaševiča. To, ka pedagogu darba samaksu varētu pielīdzināt ierēdņu darba samaksai, skolotāji vērtē pozitīvi. J.Ļoļāns bilst, ka līdz šim valdība vienmēr par ierēdņu darba atalgojumu rūpējusies vairāk, varbūt arī par skolotājiem rūpēsies.
“Tas būtu lieliski, ja notiktu šī pielīdzināšana. Es vairāk nekā pusotru gadu Valsts nodarbinātības dienestā esmu bildusi, ka mūsu skolai ir vajadzīgi pedagogu kadri atsevišķos mācību priekšmetos, bet par smiekla grašiem neviens uz skolu strādāt nenāk. Skolas turas uz pašreizējo kadru entuziasma,” saka V.Jermaševiča.
Valdības iecerētie grozījumi likumā paredz pedagoga darba samaksu pielīdzināt valsts civildienesta ierēdņa referenta amata darba samaksai. Savukārt pedagogiem ar augstāko profesionālo izglītību un darba stāžu līdz pieciem gadiem mēneša alga par vienu slodzi nevarēs būt zemāka par ierēdņa referenta zemāko mēnešalgu.
Paredzēts, ka skolotāja vidējā alga valstī pakāpeniski tiks paaugstināta no 100 latiem 2000./2001.mācību gadā līdz 150 latiem 2003./2004. mācību gadā.
Fakts
Darba samaksas fonds valsts budžetā tiks palielināts no 1 523 368 latiem līdz 2 248 808 latiem.
