2018./2019.
mācību gadā “Zaļā josta” rīkotajā otrreizējo izejvielu
vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai!”, piedaloties 92 720
bērniem un jauniešiem no 388 izglītības iestādēm no visas
Latvijas, savāca un uz pārstrādi nogādāja 939,545 tonnas
makulatūras. Konkurss ik gadu veicina atkritumu šķirošanas
kultūras pilnveidi Latvijā, ar bērnu palīdzību ne tikai
uzlabojot otrreizējo izejvielu nogādi atkārtotā apritē, bet arī
aktualizējot atkritumu šķirošanas nepieciešamību sabiedrībā.
Apkopojot
konkursa rezultātus, noteikti uzvarētāji divās nominācijās –
pēc savāktā makulatūras apjoma uz vienu izglītības iestādes
audzēkni un pēc savāktā apjoma uz visu mācību iestādi kopumā.
Īpašas pārsteiguma balvas sarūpētas arī aktīvākajiem
individuālajiem makulatūras vācējiem.
Pēc
visvairāk savāktā makulatūras daudzuma izglītības iestādē
pirmo vietu izcīna Ludzas pilsētas ģimnāzija, kuras audzēkņi
pārstrādei nogādāja veselas 47 t 900 kg makulatūras. Otro vietu
iegūst Brenguļu sākumskola ar savāktām 17 t 581 kg makulatūras.
Savukārt godpilno trešo vietu izcīna Ķekavas vidusskola, kuras
audzēkņi savākuši 16 t 713 kg nevajadzīgu papīru un kartonu.
Pēc
savāktā makulatūras daudzuma uz vienu audzēkni izglītības
iestādē pirmajā vietā ierindojas Brenguļu sākumskola, kuru
skolēni vidēji savākuši 351,62 kg makulatūras uz katru audzēkni.
Otro vietu izcīna A. Spāģa Dunalkas pamatskola ar savāktiem 168
kg makulatūras uz katru audzēkni. Trešajā vietā ierindojas
Staiceles pamatskolas pirmsskolas grupas, kuru audzēkņi savākuši
vidēji 112,50 kg makulatūras uz vienu audzēkni.
Latvijas
aktīvākie audzēkņi – individuālie makulatūras vācēji šogad
ir: Undīne Una Adlere no Brenguļu sākumskolas, savācot 12,360
tonnas; Ričards Greidiņš no Svētes pamatskolas, savācot 6,530
tonnas makulatūras; Elza Līberga no Ventspils PII “Varavīksne”,
kas savākusi 6,300 tonnas makulatūras; Kristers Miškāns no Ludzas
pilsētas ģimnāzijas, savācot 6,052 tonnas makulatūras; Marta
Leimane no Staiceles pamatskolas pirmsskolas grupas, savācot 4
tonnas makulatūras.
Īpašu
aktivitāti makulatūras vākšanā izrādīja Rīgas pilsētas un
novada mācību iestādes. Piedaloties 20 276 bērniem un jauniešiem,
no Rīgas un Rīgas novada mācību iestādēm izvestas pārstrādei
74 t un 119 kg makulatūras. Lieliski sasniegumi Ventspils pilsētas
un novada skolām – piedaloties 4 393 bērniem, savāktas 63 t un
532 kg makulatūras. Trešajā vietā savāktās makulatūras apjoma
ziņā Vislatvijas mērogā ierindojas Ludzas pilsētas un novada
mācību iestādes, kuru audzēkņi savākuši 52 t un 107 kg
makulatūras. Daugavpili un Daugavpils novadu konkursā pārstāvēja
5756 bērni no 18 iestādēm, savācot pārstrādei 21 t 352 kg
makulatūras. No Lielvārdes novada izvestas 28,3 tonnas makulatūras
no Alūksnes novada 25,2 tonnas makulatūras, no Saldus novada 39,8
tonnas makulatūras.
Konkursa
godalgoto vietu ieguvēji saņems lieliskas balvas no konkursa
organizatora “Zaļā josta” un atbalstītājiem – AS “Latvijas
Valsts meži”, izklaižu parka “Avārijas brigāde”, SIA
“Pilsētvides serviss”. Par makulatūras izvešanu no mācību
iestādēm un nogādi pārstrādē rūpējās SIA “Līgatnes
papīrs”, SIA “Balticfloc” un SIA “AP Kaudzītes”. Paldies
ilggadējam konkursa partnerim Valsts izglītības satura centram par
vides izglītības integrāciju mācību procesā.
Visi
kampaņas “Tīrai Latvijai” dalībnieki laipni aicināti uz
lielajiem “Zaļās jostas” Vides svētkiem, kas šogad tiek
rīkoti “Latvijas Valsts mežu” dabas parkā Tērvetē, Kurbada
zemē “Latvijas Meža dienu 2019” ietvaros. Pasākuma mērķis ir
radīt īpašus svētkus un sagādāt prieku ikvienam konkursu
dalībniekam, kuri visa gada garumā rūpējušies par tīras vides
saglabāšanu. Svētkos uzstāsies Latvijā iemīļoti mākslinieki,
norisināsies konkursa laureātu sveikšana, kā arī darbosies
virkne bezmaksas radošo darbnīcu, vides izglītības spēļu un
izziņu laboratoriju.
Uzziņai:
Makulatūras
pārstrāde ļauj ievērojami saglabāt dabas vērtības, jo jauna
papīra izgatavošanai no makulatūras nepieciešams par 70% mazāk
enerģijas un par 60% mazāk ūdens, salīdzinot ar papīra ražošanu
no koksnes. Pārstrādājot papīru, tiek samazinātas tādu klimata
izmaiņu veicinošo gāzu kā CO2 – par 900 g./kg., N02 un SO2
emisijas gaisā, kā arī novērsta ūdens piesārņošana ar hlora
savienojumiem no balināšanas iekārtām.
