Jo
lielāks
skaits cilvēku
dalās
ar ziņu,
jo tā
ir
ticamāka.
Cilvēkam
var uzticēties,
ja viņš
saka,
ka ir labs draugs. Dažas
reizes zagt internetā
ir
pieļaujami.
Kritiskā
domāšana
ir sinonīms
kritikai. Šie
ir tikai daži
no aplamiem apgalvojumiem, kuriem, daudz nedomājot,
piekrīt
liela daļa
Latvijas Drošāka
interneta centra Drossinternets.lv organizētā
skolēnu
zināšanu
konkursa “Izaicini savas pelēkās
šūnas!”
dalībnieku
–
dažādu
vecuma grupu skolnieku.
Lai
pārliecinātos,
kā
Latvijas
skolēni
orientējas
interneta pasaulē,
Drossinternets.lv februārī
organizēja
konkursu “Izaicini savas pelēkās
šūnas!”
tiešsaistes
testa formā.
Konkursa jautājumi
bija atšķirīgi
dažādām
klašu
grupām:
1.-4. klasēm,
5.-7. klasēm.
8.-9. klasēm,
kā
arī
10.-12.
klasēm.
Tie ietvēra
nozīmīgākās
ikdienā
pielietojamas
digitālās
prasmes: kritisko domāšanu,
influenceru darbības
analīzi,
reklāmu
atpazīšanu,
ziņas
ticamības
izvērtēšanu,
informācijas
meklēšanu,
faktu un viedokļu
nošķiršanu,
apdomīgu
iepirkšanos
internetā.
Skolēni
apliecināja
arī
savas
tehniskās
prasmes, piemēram,
kā
deaktivizēt
sociālā
tīkla
kontu. Mēneša
laikā
tiešsaistes
testu izpildīja
16 284 skolēni.
Visaktīvākie
bija 5.-7. klašu
skolēni,
bet viskūtrākie
–
vidusskolnieki.
“Internets
ir kļuvis
par vidi, kurā
skolēni
izklaidējas,
sazinās
savā
starpā,
mācās
un radoši
izpaužas,
ikdienā
saskaroties
ar nepieciešamību
pārzināt
gan drošības
jautājumus,
gan autortiesības,
pilnveidot prasmi atrast un kritiski izvērtēt
informāciju,
izturēties
pieklājīgi
un izmantot interneta iespējas
savu mērķu
sasniegšanā.
Visas šīs
zināšanas,
prasmes un attieksmes veido skolēna
digitālo
pratību.
Sakām
lielu paldies pedagogiem, kas apzinās,
ka digitālā
pratība
ir starpdisciplināra
un pilnveidojama praktiskos ikdienas uzdevumos. Apkopotie konkursa
rezultāti
ir vienlaikus kopīgiem
spēkiem
sasniegtā
braukšanas
ātruma
mērītājs
un ceļazīme
turpmākajam
darbam,” uzsver Drossinternets.lv izglītības
darba vadītāja
Liene Valdmane.
8%
1.- 4. klašu
grupas skolēnu
uzķertos
uz internetā
izliktiem
slazdiem un, ieraugot internetā
reklāmas
baneri ar tekstu “Tu esi laimējis…”,
spiestu uz tā,
norādot
savu mājas
adresi. 20% teicās
būt
piesardzīgāki
–
ar
mājas
adresi nedalītos,
bet uz banera gan uzspiestu intereses pēc.
Tas apliecina, ka bērni
neapzinās
risku lejupielādēt
vīrusu
savā
ierīcē,
ja tiek klikšķināts
uz “uzrunājošiem”
reklāmas
baneriem. Turpat 30% šīs
vecuma grupas bērnu
atbild apstiprinoši
uz apgalvojumu, ka “Privāta
saruna internetā
vienmēr
nozīmē,
ka rakstītais
un sūtītais
paliek tikai starp jums, tāpēc
var pilnībā
uzticēties
otram un sūtīt
jebko, pat tādas
lietas, ko negribētu,
lai vēl
kāds
uzzina.”. 20% gan savu apstiprinošo
atbildi pastiprina ar to, ka tas atkarīgs
no otra cilvēka,
vai viņš
saka,
ka ir patiešām
labs draugs. “Vieglprātīgo
bērnu
attieksmi pret privātas
informācijas
sūtīšanu
apliecina Drossinternets.lv ziņojumu
(?) līnijā
saņemtie
problēmu
gadījumi,
kad bērns
tiek pazemots, jo viņa
privātā
informācija,
fotogrāfijas
un video ir nonākuši
publiskai apskatei,” skaidro L.Valdmane.
5.-7.
klašu
grupas uzdevumā,
ievietojot attēlu
ar reālu
vīrusa
izsūtīšanas
piemēru
WhatsApp platformā,
tikai nepilni 70% bērnu
saprata, ka, spiežot
uz saites, visticamāk,
lejupielādēs
vīrusu
savā
telefonā.
Pārējie
30% ticēja
solījumam,
ka varēs
nomainīt
krāsu
savai WhatsApp lietotnei, vai arī
uzskatīja,
ka nekāds
ļaunums
nevar notikt, uzspiežot
uz saites, jo tā
ir
tikai reklāma.
Uzmanību
jāpievērš
skolēnu
zināšanām
par autortiesībām
–
10%
saka, ka ir atļauts
dažas
reizes nokopēt
mūzikas
CD, DVD, filmas, ja to dara tikai dažas
reizes un nepārdod
citiem, bet vienkārši
uzdāvina.
Influenceru jeb “iedvesmotāju”
ietekmes spēku
jauniešu
vidū
apliecina
fakts, ka vairāk
nekā
800
11-14 gadus vecu bērnu
jeb 12% no šīs
vecuma grupas testa dalībniekiem
atzina, ka viņi
noteikti prasītu
vecākiem
iegādāties
un būtu
ļoti
bēdīgi,
ja vecāki
nepirktu tās
preces un produktus, ko influenceri ir ieteikuši
kā
ļoti
labus.
Satraukumu
raisa 8.-9. klašu
skolēnu
reakcija saistībā
ar
kibermobingu jeb emocionālo
pazemošanu.
21% jauniešu
paši
nepiedalītos
apcelšanā,
bet neko nedarītu
lietas labā,
lai pārtrauktu
klases biedra pazemošanu.
Neapmierinošas
ir arī
vecāko
pamatskolas klašu
skolēnu
atbildes par internetā
publicētas
ziņas
patiesumu. Proti, 20% atzīmēja,
ka jāpārbauda
ir tikai ziņas
autors: ja internetā
ir
publicēti
vairāki
viņa
raksti, var pieņemt,
ka tas ir profesionāls
žurnālists
un viņa
rakstītajam
var uzticēties.
Savukārt
10% jauniešu
uzskata, ka par ziņas
patiesumu var spriest pēc
tās
popularitātes,
aplami ticot –
jo
vairāk
cilvēki
ir dalījušies
ar ziņu,
jo ticamākai
ziņai
jābūt.
Arī
10.-12.
klašu
skolēni
uzrāda
nepilnīgas
zināšanas
par interneta informācijas
patiesumu. Turpat 25% jauniešu
uzskata: ja internetā
rakstīts,
ka kāds
zinātnieks
ir publicējis
jaunus atklājumus
un pierādījumus,
tam var pilnībā
ticēt.
Gandrīz
30% jauniešu
nezina, ko nozīmē
jēdziens
“kritiskā
domāšana”,
viņu
atbildes bija, ka tā
ir
domāšana
kritiskās
situācijās
vai negatīvu
spriedumu un kritikas izteikšana
publiski. Kritiskā
domāšana
patiesībā
ir
informācijas
un datu analīze
ar mērķi
pārliecināties
par tās
objektivitāti
un patiesumu.
Konkurss
“Izaicini savas pelēkās
šūnas!”
ir
jau otrā
plaša
mēroga
skolēnu
zināšanu
pārbaude,
kas balstīta
praktiskos uzdevumos, nevis skolēnu
pašvērtējumā,
ko organizē
Drossinternets.lv.
2018. gadā
kopā
ar
Valsts izglītības
satura centru norisinājās
diagnostikas darbs, kas aptvēra
420 skolas visā
Latvijā.
Darbu pildīja
vairāk
nekā
18
tūkstoši
3. un 6. klašu
skolēnu.
Drossinternets.lv
aicina skolas un to audzēkņus,
kuri nav pildījuši
testu “Izaicini savas pelēkās
šūnas!”,
to izpildīt,
lai pārbaudītu
skolēnu
zināšanas.
1.-
4. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_1-4
5.
– 7. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_5-7
8.
– 9. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_8-9
10.
– 12. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_10-12
