Skolēnu
atziņu konkursa “Mācos pats!”, kas tika rīkots ar mērķi
noskaidrot pašu skolēnu sajūtas, grūtības un ieguvumus no
attālinātajām mācībām, rezultāti liecina – skolēniem šis
laiks ir trauksmains un emocionāls, tomēr, par spīti tam, daudzi
bērni un jaunieši saredz šai situācijai arī gaišās puses un ir
iemācījušies daudz jauna. Par to informē vecāku organizācijas
“Mammām un Tētiem” pārstāve Līga Ivanova.
“Mums ir liels prieks informēt, ka skolēnu atziņu konkursā
par attālināto mācīšanos “Mācos pats!” atzinību guvusi arī
Amanda Biseniece no Gulbenes novada vidusskolas 11.klases par radošu
eseju un zīmējumu. Amanda veicināšanas balvā saņem lēcienu ar
gumiju no “Bungee Sigulda”,” viņa informē.
Amandas Bisenieces darbs redzams šeit
Konkurss “Mācos pats!” piedzīvojis milzu atsaucību – tika
iesniegti vairāk nekā 550 darbi. Skolēnu radošie darbi saņemti
no visiem Latvijas novadiem un visām klašu grupām. Tie veidoti
neiedomājamos formātos – esejas, dzejoļi, pasakas, zīmējumi,
komiksi, prezentācijas, uzņemti video, veidoti plakāti, ziņu
sižeti un pat sacerētas dziesmas.
Jaunas prasmes gan skolēniem, gan vecākiem
Lai arī šis laiks nav bijis viegls, skolēni no visām klašu
grupām atzīst, ka attālināto mācību laikā ir iemācījušies
daudz jauna. Daudzi kā lielu plusu saskata labākas datorlietošanas
prasmes. Bērni no 1.–4. klašu grupas ar prieku un lepnumu
uzsvēra, ka paši prot pieslēgties stundai, nosūtīt skolotājai
darbu, sameklēt informāciju Google, sagatavot prezentāciju.
Vecāko klašu skolēni kā ļoti vērtīgu ieradumu atzīst laika
plānošanu. Daļa skolēnu stāsta, ka šajā laikā ir pievērsušies
aktīvākam dzīvesveidam – uzsākuši vingrot, skriet, izmantot
labos laikapstākļus pastaigām. Bērni atzīst, ka šajā laikā ir
mācījušies ne tikai viņi, bet arī viņu ģimenes. “Es
iemācīju vecmāmiņu draudzēties ar internetu, tagad viņa mājās
nodarbojas ar jogu. Vectēvs iemācījās gatavot, cep mums pīrāgus,
dažreiz pārāk daudz,” raksta Aļona Novika, Jūrmalas
pilsētas Kauguru vidusskolas 2. klases skolniece. Dažādais
konkursam iesniegto darbu formāts uzskatāmi atspoguļo gan skolēnu,
gan vecāku ne tikai radošās, bet arī datorlietošanas prasmes.
Par nopietno caur jokiem
Nenopietni par nopietno – tā varētu raksturot daļu konkursa
darbu, kas tika veikti ar humora, joku un pašironijas devu. Bērniem
patīk jokot par to, ka stundām var pieslēgties, apģērbjot vien
kreklu, jo “redz tikai augšdaļu”. Arta Pinka, Bērzaunes
pamatskolas 9. klases skolniece, ir savā domrakstā izveidojusi
dažādas nominācijas, kurās balvas saņēmusi arī pati:
“Nominācijā “Gada putns” uzvar Zaļknābis jeb es. Tā es
visai bieži jutos, raugoties formulu, definīciju, svešvārdu vai
tehnoloģisko risinājumu jūklī. Un, tiklīdz man sāka likties, ka
esmu kādā jomā visu sapratusi, tā tika sagādāti jauni
nezināmie.”
Jauna pieredze
Daļa skolēnu atzina, ka sākotnēji ar aizrautību gaidījuši
attālinātās mācības, un vērtē, ka tā ir neaizmirstama
pieredze. Skolēniem pozitīvi šķita tas, ka mācībām var
koncentrēties mierā un klusumā. Daudzi novērtēja iespēju darbus
pabeigt sev ērtākā laikā, tomēr kā lielāko plusu attālinātajām
mācībām teju katrs no skolēniem min iespēju no rītiem ilgāk
pagulēt un to, ka nav jāsteidzas uz autobusu. Daļa skolnieču kā
plusu saskatīja iespēju neuztraukties par to, kādu apģērbu vilkt
uz skolu. Daļa uzsvēra, ka ir iemācījušies pagatavot sev
maltīti.
Izglītības un zinātnes ministre, viena no konkursa žūrijas
loceklēm Ilga Šuplinska atzīst, ka attālinātās mācības nav
aizritējušas bez grūtībām: “Šis konkurss ir skaidri
izgaismojis to, cik ļoti skolēniem pietrūkst klātbūtnes
komunikācijas, taču būtiski ir atzīt, ka bērni redz arī
pozitīvos attālināto mācību aspektus – viņi ir kļuvuši
sagatavotāki pieaugušo dzīvei. Jaunieši pašvadīti mācās un
plāno savu laiku. Arī pats konkursa formāts parāda, ka ikvienu
jautājumu var risināt radoši. Te ir gan tehnoloģiju izmantošana,
gan pašsacerētas dziesmas, dzejoļi, reklāmrullīši, intervijas,
vēstules, dienasgrāmatas, vizualizācijas. Labs materiāls
iedvesmai un attālinātā mācību procesa organizēšanai!”
Grūtības – nomāktība un satikšanās gaidas
Visvairāk konkursa darbos visās klašu grupās izkristalizējas
vēlme satikties ar klasesbiedriem un draugiem. 1.–4. klašu grupā
papildus vēlmei tikties ar klasesbiedriem iezīmējas ilgas arī pēc
skolotājiem. Pieaugot skolēnu vecumam, vairāk novērojamas
saasinātas, depresīvas izjūtas un nomāktība. Tomēr arī daži
mazākie bērni savas izjūtas ir definējuši kā vientulību. Savā
veidotajā video “Attālināto mācību īstās krāsas” J. G.
Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas 12.a klases skolēns
Aleksejs Kareļins stāsta: “Mēs visi cits citam kļūstam par
digitālām personām, kurām ir iespēja nodarbībās neieslēgt
kameru, iespēja klusēt, iespēja atvienoties no konferences bez
skolotāja atļaujas. Cilvēks tiek pielīdzināts spokam, kuru ne
katrs var saskatīt, sadzirdēt un sajust, vai viņš ir klāt.”
Kāds 9. klases skolēns pauž skumjas un vilšanos, kāpēc šī
situācija notiek tieši laikā, kad viņam bija paredzēti eksāmeni
un izlaidums. Bija bērni, kuri izteica bažas par saviem
klasesbiedriem, kuriem nav atbalsta no ģimenes puses, tomēr lielākā
daļa konkursa dalībnieku izsaka lielu pateicību vecākiem un
skolotājiem par atbalstu šajā laikā.
Psiholoģe: labi, ka skolēni runā par plašu emociju spektru
Psiholoģe, konkursa žūrijas locekle Diāna Zande uzsver, ka
fakts, ka skolēni nosauc emocijas vārdā, ir ļoti apsveicams.
“Pozitīvi, ka savos darbos skolēni nosauca emocijas.
Apsveicami bija tie darbi, kas skāra plašu emociju gammu un runāja
gan par zaudējumu, vientulību, nedrošību, gan cerību un prieku.
Vairāki darbi bija ļoti personiski – tā ir liela uzdrīkstēšanās
atklāties. Svarīgi, ka konkursa dalībnieki runāja par realitāti
un dzīvi tādu, kāda tā ir. Šādi darbi ir arī veids, kā
apzināties un izpaust, kas ar mani notiek, turklāt to darīt ļoti
radošā veidā. Nereti pieaugušie domā, ka bērnu un jauniešu
dzīve ir tas laiks, kas paiet bez bažām. Patiesībā viņu dzīve
ļoti izjūt šo attālināto režīmu, un tas viņiem nav priecīgs
laiks. Es ceru, ka jaunieši tiks sadzirdēti,” viedokli par
skolēnu konkursa darbiem pauž Diāna Zande.
Konkursā atzinību gūst arī Gulbenes novada vidusskolas audzēkne
Skolēnu atziņu konkurss par attālināto mācīšanos
norisinājās martā, aprīlī, un tajā tika aicināti piedalīties
1.–12. klašu skolēni. Galvenais uzdevums – dalīties atziņās
un pārdomās par attālināto mācīšanos, akcentējot gan
izaicinājumus, gan ieguvumus. Darbus konkursanti drīkstēja
iesniegt brīvā formātā, atklājot savus talantus un prasmes.
Konkursā atzinību gūst arī Amanda Biseniece no Gulbenes novada
vidusskolas 11. klases par radošu eseju un zīmējumu. Amanda
veicināšanas balvā saņem lēcienu ar gumiju no “Bungee
Sigulda”.
Konkursu organizē vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”
iniciatīvas “Mācos pats!” ietvaros, atbalsta – Izglītības
un zinātnes ministrija.
Ar visu konkursa laureātu radošajiem
darbiem un atziņām var iepazīties vietnē
www.macospats.lv/konkurss.
