Latvijas
skolās mobings ir ļoti izplatīts – ar to saskāries viens no
trim bērniem vai pusaudžiem. Arī 2018. gada
OECD
pētījums rāda, ka Latvija Eiropas Savienības un OECD valstu vidū
ir pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un
vardarbības ziņā. Taču kā mobingu atpazīt, lai efektīvi varētu
ar to cīnīties? Sociālais
projekts #Neklusē kopā ar “Pusaudžu
resursu centra” vadītāju un “Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcas” atkarību profilakses speciālistu Nilu Saksu
Konstantinovu sagatavojis un apkopojis ieteikumus, kā atpazīt,
mazināt un novērst mobingu Latvijas skolēnu vidū.
“Mobings
jeb emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi
vienmēr, taču par tā sekām līdz šim pie mums runāts maz.
Statistika ir patiesi satraucoša, tāpēc kopā ar psihoterapeitu
esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas var noderēt ikvienam –
gan tiem, kam nodarīts pāri, gan arī pašiem pāridarītājiem,
lai rosinātu aizdomātos par savu rīcību un tās sekām. Jau
februārī
ikvienam interesentam būs pieejama arī #Neklusē
mobilā lietotne, kurā skolēni varēs ziņot par pāridarījumu un
saņemt profesionālu psihologa atbalstu, kā arī uzzināt vairāk
par mobingu un kā to pārtraukt. Ir
jāmeklē efektīvs risinājums šai epidēmijas mēroga problēmai,
iesaistoties mums visiem – skolēniem, skolotājiem, vecākiem
un sabiedrībai kopumā,”
norāda Marika
Andžāne,
sociālā projekta #Neklusē
līdzautore.
“Pusaudžu
resursu centra” vadītājs un “Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcas”
atkarību
profilakses speciālists Nils
Sakss Konstantinovs
uzsver: “Pārmaiņas
savā bērnā visātrāk būs redzamas vecākiem. Ja bērns mājās
kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz
skolu, palicis raudulīgs vai tieši pretēji – agresīvs, tās
varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības. Labākais,
ko tādā gadījumā iespējams darīt – iedrošināt savu bērnu
vai pusaudzi runāt. Aplieciniet, ka jebkurai situācijai varēs
atrast izeju, ka jūs viņu nesodīsiet, ka visi lēmumi tiks
pieņemti un izrunāti kopā ar viņu. Tāpat laba doma ir
pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta
adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds
izrādīsies nepieciešams.”
Ko
darīt emocionālas un fiziskas vardarbības gadījumos?
Ja
skolēns cieš no mobinga, visticamāk viņš bieži jutīsies
nomākts, noskumis, varbūt pat izmisis, nesaprasts un ļoti
vientuļš. Lai savlaicīgi atpazītu mobingu, jānovērtē apkārtējā
situācija. Ja viens vai vairāki klases biedri vai citi pusaudži
regulāri dara kādam pāri, kā rezultātā rodas fiziskas sāpes
vai emocionāls diskomforts (skumjas, kauns, nepatika, pazemojums),
un ja šī situācija turpinās arī pēc lūguma to pārstāt, tās
ir pirmās mobinga pazīmes. Tieši tādēļ svarīgi ir neklusēt un
runāt par to, pāridarītājiem norādot: “Es to nepieļaušu un
ar to nesamierināšos!”
Par
mobingu noteikti ir jāizstāsta arī uzticamam pieaugušajam,
piemēram, vecākiem, sporta trenerim, kādam radiniekam, vai
labākajam draugam, – tas palielinās iespēju saņemt palīdzību.
Noteikti iespējams vērsties arī pie skolas psihologa, sociālā
pedagoga vai skolotāja – viņi ir profesionāli sagatavoti
palīdzēt šādās situācijās. Jaunieši var zvanīt Uzticības
tālrunis psihologiem 116111, rakstīt Pusaudžu resursu centra
psihologiem Whatsapp mobilajā lietotnē vai aiziet pie psihologa vai
cita mentālās veselības speciālista, kas palīdzēs tikt galā ar
trauksmi un bailēm, meklēt informāciju internetā.
Tikpat
būtiski ir būt godīgam un atklātam, ja gadījies ciest no
mobinga. Noteikti nevajadzētu neko no notikušā slēpt un
necensties pasargāt citus, tas tikai radīs risku nokļūt tādās
pašās situācijās. Nav jābaidās pieprasīt to, kas pienākas
ikvienam no mums – drošību un cieņu. Liela iespēja, ka arī
citi apkārtējie jaunieši cieš no mobinga, tādēļ svarīgi
dalīties ar savām sajūtām un pieredzi – sarunās vai internetā.
Tas palīdzēs arī citiem atrast palīdzību – jo vairāk cilvēku
sapratīs, kādu ļaunumu nodara mobings, jo ātrāk varēsim to
izbeigt!
Kā
palīdzēt?
Mobings
negatīvi ietekmē ne tikai tos, kam dara pāri, bet arī visus
apkārtējos. Ja klasē izplatīts mobings, tad arī ir lielāka
iespēja saskarties ar citām problēmām – sliktākām atzīmēm,
mentālās veselības grūtībām, trauksmi, sliktu noskaņojumu vai
nomāktu garastāvokli. Tomēr ne katrs klasesbiedru strīds vai
kautiņš liecina par mobingu. Ja klasē ir kāds, kuram tiek darīts
pāri regulāri, kāds vienmēr nokļūst upura lomā, jo ir citādāks
vai atšķirīgs, kāds klasesbiedru dēļ kļuvis nomākts, sācis
kavēt skolu, pastiprināti lietot narkotiskās vielas vai arī runā
par pašnāvību un ir darījis sev pāri, tās ir mobinga pazīmes.
Lai palīdzētu līdzcilvēkiem, jārunā ne tikai ar tiem, kuriem
tiek darīts pāri, bet arī ar pāridarītājiem, lai izprastu
viņus, runātu par viņu rīcību un tās sekām. Par to noteikti
jārunā arī ar pieaugušajiem.
Lai
pārtrauktu mobingu, nepieciešams aktivizēt visus spēkus – kopā
ar klasesbiedriem jaunietis par pārrunāt iespējas, kā paust savu
attieksmi un problēmu risināt. Ja mobings tiek novērots sociālajos
tīklos, arī šīs situācijas nedrīkst atstāt novārtā – ir
jāpauž savs viedoklis un jārosina neklusēt pārējie. Lai cik
maza loma katram individuāli būtu mobingā, ikvienam ir iespēja
uzlabot dzīves kvalitāti vai pat izglābt dzīvību savam
līdzcilvēkam! Bieži lielākā palīdzība ir nepalikt malā,
neklusēt un vienkārši aprunāties.
ASAP
darbības, kā rīkoties mobinga situācijā, skolēniem, vecākiem
un skolotājiem, meklējama #Neklusē
mājaslapā.
Svarīga
ir sabiedrības iesaiste mobinga risināšanā, tādēļ ikviens
pieaugušais ir aicināts piedalīties apzinātības kampaņā
#Neklusē arī Tu! – dalīties ar savu skolas laika mobinga
pieredzi un risinājumiem, lai iedrošinātu jauniešus meklēt
risinājumus.
Jauniešiem
un viņu vecākiem iespējams vērsties pēc palīdzības, arī
zvanot uz diennakts Uzticības tālruni 116111 vai sūtot sms vai
WhatsApp ziņu “Pusaudžu resursu centra” psihologiem (+371
29164747). Lai skolas kvalitatīvi varētu risināt mobinga situāciju
savā skolā, aicinām
visus vecākus, skolotājus un skolēnus aizpildīt Neklusē aptaujas
par mobingu skolas vidē atgriezeniskās saites platformā EDURIO,
kas pieejama visiem platformas lietotājiem līdz 9. aprīlim. Skolas
administrācijai un psihologam būs iespēja analizēt mobinga
situāciju pa klasēm un salīdzināt ar situāciju Latvijā.
Pētījuma rezultāti būs pieejami 2020. gada maijā.
