Pērn nedaudz sarucis neattaisnotu kavējumu
skaits izglītības iestādēs, liecina Izglītības kvalitātes valsts
dienesta (IKVD) ziņojums par 2016.gadu.
Pildot jaunu uzdevumu – īstenot neattaisnoto kavējumu monitoringu,
apzinot un analizējot neattaisnoto mācību stundu/nodarbību kavējumu
apjomu, IKVD 2014./2015.mācību gada otrajā semestrī un 2015./2016.mācību
gadā līdz 1.martam veica izpēti par ilgstošiem neattaisnotiem
kavējumiem vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs,
aptaujājot 119 pašvaldības.
Veicot izpēti, tika apkopoti dati un noskaidroti pašvaldību panāktie
uzlabojumi neattaisnotu mācību kavējumu uzskaitē un novēršanā kopš
2015.gada marta, kā arī izdarīti secinājumi par izmaiņām vispārējās
izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kavējumu
skaitā.
Kavētāju skaits pamatizglītības programmās ir nedaudz sarucis. Ja
2013./2014.mācību gada otrajā semestrī neattaisnoti kavētāji bija 1,6%
no izglītojamo skaita pamatizglītības programmās, 2014./2015.mācību gada
pirmajā semestrī – 1% no izglītojamo skaita un 2014./2015.mācību gada
otrajā semestrī – 1,3% no izglītojamo skaita, tad 2015./2016. mācību
gada pirmajā semestrī neattaisnoti kavētāji saskaņā ar pašvaldību
sniegto informāciju bija 0,8%, bet otrajā semestrī līdz 1.martam – 0,7 %
no visiem izglītojamiem, kas mācās pamatizglītības programmās.
2015./2016. mācību gadā neattaisnotu kavētāju skaits vispārējā vidējā
izglītībā, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem mācību gadiem, ir
samazinājies. Ja 2013./2014. mācību gada otrajā semestrī vispārējā
vidējā izglītībā neattaisnoti kavētāji bija 3,5 % no kopējā izglītojamo
skaita, 2014./2015. mācību gada pirmajā semestrī 2 % no izglītojamo
skaita, 2014./2015. mācību gada otrajā semestrī 3,3 % no kopējā
izglītojamo skaita, tad 2015./2016. mācību gada pirmajā semestrī
neattaisnoti kavētāji vispārējā vidējā izglītībā bija 2 %, bet otrajā
semestrī – 1,4 % no kopējā izglītojamo skaita šajās programmās.
Analizējot neattaisnoto kavētāju īpatsvaru izglītības programmu
griezumā, IKVD secināja, ka profesionālajā izglītībā tas ir vislielākais
– 2013./2014.mācību gada otrajā semestrī – 3,8 % no kopējā izglītojamo
skaita profesionālās izglītības programmās, 2014./2015.mācību gada
pirmajā semestrī – 4,5 % no kopējā izglītojamo skaita, otrajā semestrī –
4,8 % no kopējā izglītojamo skaita, 2015./2016.mācību gada
pirmajā semestrī – 4,2 % no kopējā izglītojamo skaita, otrajā semestrī –
3,1 %.
Visvairāk kavētāju ir lielajās pilsētās – Liepājā, Valmierā, Rīgā,
Daugavpilī, Jelgavā. Novados vispārējās izglītības programmās visvairāk
neattaisnoto kavētāju ir Gulbenes novadā un Stopiņu novadā, savukārt
profesionālajā izglītībā visvairāk kavētāju ir Saldus novadā.
IKVD norādīja, ka situācija neattaisnoto kavējumu uzskaites un
novēršanas jomā ir uzlabojusies, jo 2014./2015.mācību gada
otrajā semestrī 46 pašvaldībās bijis ne vairāk par pieciem
neattaisnotiem kavētājiem, 2015./2016.mācību gada pirmajā semestrī – 63
pašvaldībās, bet 2015./2016. otrā semestra pirmajos divos mēnešos – 68
pašvaldībās bijis ne vairāk par pieciem neattaisnotiem kavētājiem.
Tomēr joprojām pašvaldībās pastāv problēmas datu apkopošanā par
neattaisnotiem kavētājiem, secināja IKVD. Par to liecina pašvaldību
sniegtā informācija, kas norāda, ka, piemēram, Rīgā vispārējās vidējās
izglītības iestādēs ir tikai vidēji desmit, savukārt Liepājā – vidēji
162 kavētāji un Valmierā – vidēji 154 kavētāji.
