Pašvaldības vadītājs: pirkums nav izšķērdība.
Pašvaldības vadītājs: pirkums nav izšķērdība
Šodien pēcpusdienā pēc nodarbībām skolā Tirzas pamatskolas bērnus uz mājām vizinās ērts, koši dzeltens 1988.gada izlaiduma “Volvo” markas autobuss, ko Tirzas pagasta padome iegādājusies, gādājot par pasažieru drošību.
“Līdzšinējais autobuss, ko izmantojām skolēnu pārvadāšanai, neatbilda noteikumiem, jo skaitliski vietu tajā bija mazāk nekā vajadzīgs. Jaunajā autobusā tagad būs 38 sēdvietas un 37 stāvvietas. Katru dienu autobusa pakalpojumus izmanto vidēji 52 Tirzas pamatskolas audzēkņi,” stāsta Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs.
Pašvaldības pirkumu pozitīvi vērtē Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa, uzskatot, ka autobusa iegāde ir sens sapnis. “Mans pirmais uzdevums kā mācību iestādes vadītājai ir rūpēties par drošu vidi un transportu. Līdzšinējais autobuss bija nolietojies un mazs,” saka direktore.
Autobusa, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajam standartam, iegādei pašvaldība ņēmusi kredītu no Valsts kases. Ir izstrādāts maršruts, lai pamatskolas bērni, viņu vecāki un pedagogi iespējami ērtāk nokļūtu uz skolu vai pagasta centru un atpakaļ mājās. Maršruta garums uz vienu pusi ir 52 kilometri. “Volvo” vadība uzticēta šoferim Romualdam Karpovičam. Transportlīdzekli izmantos arī pagasta pašdarbnieku vajadzībām, kā arī teātru un koncertu apmeklējumiem Rīgā un Valmierā.
“Mums ir vairāki autobusi, tāpēc daži uzskata, ka jauna autobusa iegāde ir izšķērdība, bet es par būtisko uzskatu pasažieru drošību.
Autobusa iegāde ir dzinulis pašvaldībai, lai ātrāk īstenotu pašvaldības ceļu sakārtošanas programmu,” stāsta M.Raģelis. Pagastā būs arī rezerves autobuss.
Pašvaldības vadītājs atzīst, ka atbrīvotos no daudzām problēmām, ja arī Tirzas pamatskola būtu tikpat jauna kā autobuss, tā celta 1959.gadā. “Iepazīstoties ar dokumentiem par pamatskolas celtniecību, izlasīju, ka jau 1964.gadā norādīts, ka skolai nepieciešama rekonstrukcija. Kritiskākais ir skolas trešais stāvs, kur nav drošas sienas un drūp apmetums. Būtībā šo stāvu vajadzētu nojaukt. Apzināmies, ka jaunu skolu uzcelt nevaram, tāpēc jādomā par piebūves celšanu. Ēku novērtēs ekspertu komisija,” stāsta M.Raģelis. Līdzīgi domā arī Dz.Ceriņa. “Par nolietojumu spriedīs ekspertīze. Varbūt būs nepieciešams remonts tikai vienai sienai, lai gan labākais variants būtu skolas piebūve, jo mums trūkst telpu. Brīnos, kā visus šos gadus esam sadzīvojuši. Šaurībā esam iemācījušies priecāties par to, kas mums ir,” saka Dz.Ceriņa.
