Skolēnu kopējais skaits Gulbenes rajonā šajā mācību gadā ir 4814. Pērn mācības uzsāka 4820 audzēkņi.
Skolēnu kopējais skaits Gulbenes rajonā šajā mācību gadā ir 4814. Pērn mācības uzsāka 4820 audzēkņi. Savukārt pirmklasnieku skaits strauji sarucis, un tas skolās veidojot satraucošu situāciju.
“Jau šogad pirmajās klasēs mācības uzsāk par 60 bērniem mazāk nekā pērn. Šogad mācības 1. klasē uzsāk tikai 370 bērni, pērn – 432. Šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, jo jau nākamgad, pēc dzimstības datiem, varētu būt vēl par 100 bērniem mazāk,” skaidro Izglītības valsts inspekcijas vecākais instruktors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls.
Viņš norāda, ka starprajonu skolu kustību rezultātā Gulbenes rajonā vēl ir saglabājies pietiekami liels skolēnu skaits. “Arī 10. klasēs, līdzīgi kā pērn, mācības uzsākuši 220 jaunieši. 57,5 procenti pamatskolas beidzēji uzsākuši mācības vidusskolās un Gulbenes ģimnāzijā, 10 procenti devušies uz tehnikumiem un koledžām, 25 procenti mācīsies arodskolās, viens procents vakara maiņu vidusskolā, bet nemācīsies –
4,5 procenti Gulbenes rajona pamatskolu beidzēju. Šie skaitļi nav slikti,” norāda A. Šķēls.
Joprojām visvairāk augstskolās pēc 12. klases beigšanas iestājušies Gulbenes ģimnāzijas un Lejasciema vidusskolas absolventi. “No Gulbenes ģimnāzijas augstskolā iestājušies 95 procenti skolas beidzēju, Gulbenes vidusskolas – 61 procents, Gulbenes 2. vidusskolas – 58 procenti, Gulbīša vidusskolas – 53 procenti, Lejasciema vidusskolas – 81 procents, bet Lizuma vidusskolas – 60 procenti. Līdz ar to 66 procenti no visiem vidusskolu beidzējiem studēs augstskolās, bet 18 procenti nekur nemācīsies,” skaidro A. Šķēls.
Viņš norāda, ka šajā mācību gadā palielinājies apvienoto klašu skaits. “Tas skaidrojams ar mazo bērnu skaitu pirmajā un otrajā klasē. Līdz ar to Gulbenes rajona skolās ir 18 apvienotās klases un deviņi apvienotie klašu komplekti. Turklāt šobrīd skolā neattaisnotu, nezināmu iemeslu dēļ nav ieradušies vairāk nekā 20 bērnu. Acīmredzot skolām būs jāstrādā, lai noskaidrotu, kur ir šie bērni, kādēļ nenāk, un darīt iespējamo, lai viņi apmeklētu mācības iestādi. Pērn Gulbenes rajonā bija 11 bērni, kas gada laikā ilgstoši neapmeklēja skolu. Daži skolā nebija pat pusgadu un vairāk,” saka
A. Šķēls.
Viņš informē, ka skolotāju trūkuma dēļ vienā skolā netiek mācīta mājturība zēniem un otrā – datorzinības. “Nemācīti šie priekšmeti nepaliek, jo skola meklē citas iespējas, kā aizpildīt tukšās vietas. Skolas parasti laika gaitā novērš skolotāju trūkumu. Tādēļ atliek cerēt, ka šajās abās skolās tikai mēnesi vai divus nebūs attiecīgo pedagogu,” secina A. Šķēls.
Šogad darbu skolās uzsākušas trīs jaunas skolotājas (šogad ieguvušas augstāko izglītību un pirmo reizi uzsākušas pedagoga darbu).
“K. Valdemāra pamatskolā darbu uzsāk Vineta Mosina, kas ir beigusi Daugavpils Pedagoģisko universitāti un ieguvusi sākumskolas un veselības mācības skolotājas specialiāti. Daukstu pamatskolā darbu uzsāks divas jaunas skolotājas – Edīte Kanaviņa, kas beigusi Latvijas Universitāti un ieguvusi latviešu valodas un literatūras skolotājas specialitāti, un Ligita Lapsa, kas arī beigusi Latvijas Universitāti un ir mājturības meitenēm un kultūras vēstures skolotāja,” informē Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Aīda Balode.
