Gulbenes rajonā piecas vispārizglītojošās skolas atrodas pilīs jeb tā saucamajās muižkungu mājās, nevienā no tām nav izveidota ugunsdrošības signalizācija.
Gulbenes rajonā piecas vispārizglītojošās skolas atrodas pilīs jeb tā saucamajās muižkungu mājās, nevienā no tām nav izveidota ugunsdrošības signalizācija.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes priekšnieka vietnieks civilās aizsardzības jautājumos Andrejs Andževs pauž, ka šīs skolas un visas pārējās pirms jaunā mācību gada apsekos un tajās novērtēs ugunsdrošību.
A.Andževs saka, ka šā dienesta inspektoru pienākums ir novērtēt vienīgi to, cik droši skolu ēkās ir atrasties cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai ēka ir pils vai mūsdienu būve. Tomēr ugunsdzēsēji pievērš pastiprinātu uzmanību bērnu drošībai skolās, kas izvietotas senās ēkās, kas pēc arhitektoniskās ieceres nav bijušas paredzētas šādam mērķim. Šāda saasināta vērība sākusies pēc tam, kad pērnā gada nogalē pēkšņi nodega Cesvaines pils, kurā bija ģimnāzija.
Valsts kultūras inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure informē, ka arī viņa apsekos skolas, kas izvietotas pilīs, lai konstatētu, vai tiek saudzētas kultūrvēsturiskās ēkas. Gulbenes rajonā muižkungu mājās ir izvietojušās Gulbenes, Druvienas, Lizuma, Litenes un Krišjāņa Valdemāra pamatskola.
“Jebkādi remontdarbi šajās kultūrvēsturiskajās ēkās ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Lielāki remontdarbi šovasar notiek vienīgi Krišjāņa Valdemāra pamatskolā, kas atrodas Beļavas pagastā,” saka S.Dundure.
Viņa pauž, ka daudzas pilis par skolām kļuva 20.gadsimta divdesmitajos gados pēc agrārās reformas, kad šīs ēkas atpirka no baroniem.
“Visvairāk pilis no nepareizas apiešanās ir cietušas padomju gados. Tās ir nepamatoti pārbūvētas. Turklāt telpu krāsošanai izmantota eļļas krāsa, kas bojā pili, jo traucē mitruma apmaiņu. Būtībā pilis vispār nav paredzētas izmantošanai kā skolas, jo tās katra ir būvēta vienas muižkunga ģimenes vajadzībām. Pils cieš no tā, ka katru dienu skolēnu simts vai pat vairāk skrien pa tās stāviem augšā un lejā,” saka S.Dundure.
Viņa piebilst, ka vienlaikus šī problēma ir kā runga ar diviem galiem, jo daudzas pilis līdz mūsdienām saglabājušās tikai tāpēc, ka tajās ir skolas.
“Skolas vadība vismaz rūpējusies par pili, regulāri labojot jumtu, kad tas tecējis,” saka S.Dundure.
“Jāņem vērā pašvaldību un izglītības iestāžu finansiālā situācija. Katrai skolai rakstām ieteikumus par to, ko vajadzētu uzlabot. Varam arī sodīt administratīvi, ja redzam trūkumus ugunsdrošības profilaksē, taču cenšamies šādu bardzību nepraktizēt,” saka A.Andževs.
Viņš uzsver, ka Gulbenes rajonā tikai Tirzas pamatskolas un Gulbenes vidusskolas datorklasēs ir ugunsdrošības signalizācija. Tāda ierīkota arī Gulbenes ģimnāzijas jaunajā sporta centrā. “Diemžēl ugunsdrošības signalizācijas nav nevienā skolas internātā, kas būtu sevišķi svarīgi,” saka A.Andževs.
Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Aivars Spalva informē, ka šīs iestādes inspektori apseko tās skolas, uz kuram aicina pašvaldības. Pagaidām no Gulbenes rajona pašvaldībām vēl nav saņemts neviens uzaicinājums. Savukārt Valsts izglītības inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls informē, ka pirms jaunā mācību gada sākuma plāno izlases kārtībā apsekot atsevišķas izglītības iestādes un novērtēt situāciju tajās.
