Gulbenes novada domē izveidota darba grupa, kas strādā pie skolu tīkla attīstības 2016. – 2018. gadam projekta izstrādes. Šonedēļ masu medijiem izglītības ministre Mārīte Seile pauda, ka skolotāju un skolu skaits jāsamazina.
Sarmīte Locāne, Litenes pamatskolas direktore
Litenes pamatskolā mācās 44 skolēni un ir 13 skolotāji. Pirms divdesmit pieciem gadiem bija vairāk nekā 120 skolēni. Man šķiet, ka nevar īsti piekrist izglītības ministres izteikumiem. Mūsu novada skolās, vismaz mums tā ir, ka lielākā daļa skolotāju tuvojas pirmspensijas vecumam. Baidos apgalvot, bet jauni cilvēki salīdzinoši maz vēlas strādāt skolā, pat ja ir ieguvuši pedagoga izglītību. Domāju, ka tas ir atalgojuma dēļ, bet varbūt arī zināmā mērā skolotāja profesija zaudējusi savu prestižu. Tā, manuprāt, ir arī valstiska atbildība, ka tā noticis. Litenes pamatskolā šajā mācību gadā ir mainījies pedagogu sastāvs. Skolā nav gados jaunu skolotāju bez pedagoga pieredzes, viņi pirms tam jau strādājuši šajā profesijā. Viens pedagogs ir vecumā līdz trīsdesmit gadiem, bet pārējie – no četrdesmit līdz sešdesmit gadiem. Mūsu skolas skolotāju kolektīvā vidējais vecums ir tuvu piecdesmit.
Kopējais skolotāju skaits varbūt ir par lielu, bet ne visiem skolotājiem iznāk pilna darba slodze. Skolotājs nevar būt izglītots visās jomās. Runa ir par specializāciju. Skolotāju skaits skolā ir liels, jo katrs māca savu mācību priekšmetu, bet tā nav visa skolotāja slodze. Iespējams, viņi strādā vēl kādā citā skolā. Atalgojums arī atkarīgs no skolēnu skaita. Esmu jau to teikusi un joprojām uzskatu, ka pat mazā pagastā nepieciešama skola. Ja domājam par lauku attīstību un par to, lai kultūrvide neizzūd, skola ir nepieciešama. Kaut vai tikai sākumskola.
Ņemot vērā to, ka mums ir mazs skolēnu skaits, nākotnē pirmsskolas izglītības iestādi un pamatskolu varētu apvienot. Ja šāds variants sevi neattaisno, tad ir jādomā par citiem. Varbūt ir variants skolai būt kādas lielas Gulbenes skolas, piemēram, vidusskolas sastāvdaļa. Ir bijusi līdzīga prakse citām skolām, bet tas ilgstoši nedarbojas. Varbūt Kāds būtu labākais risinājums, tagad ir grūti pateikt.
Agrāk Gulbenē bija garāka skolotāju rinda ar desmit vai piecpadsmit, bet tagad ir apmēram pieci jauni skolotāji. Skolotāja prestižs sabiedrības acīs krītas. Tas nav atkarīgs no pedagoga darba, bet no daudziem faktoriem. Ja jauniem cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, tad viņi labāk strādā atalgotu darbu, kas neprasa lielu piepūli un kur ir noteikts darbalaiks. Negribu teikt, ka jaunieši ir bezatbildīgi. Bet, ja ir iespēja, tad izvēlas citas profesijas. Būt par skolotāju – tas ir dzīvesveids. Nav tā, ka, aizejot mājas, skolotājam darbdiena ir beigusies.
Ineta Maltavniece, Lejasciema vidusskolas direktore
Skolu tīklu optimizācija norit ļoti strauji un nesagatavoti, tāpēc ir satraukums. Kamēr bērnam var nodrošināt labu un kvalitatīvu izglītību, tikmēr skolas var pastāvēt arī ar nelielu skaitu skolēnu. Taču patiesībā skolu tīklu optimizēšana ir vajadzīga. Jārēķinās ar finansēm, un tās nav bezizmēra. Zinu, ka kaimiņu novadā ir skola, kurā ir ļoti maz skolēnu, – apmēram 30. Izglītības kvalitāti viņi nespēj nodrošināt. Nav jēgas no skolas, lai tā tikai eksistētu. Ir bērni, kuri nav ieguvuši pat pamatzināšanas svešvalodās. Ir apvienotās klases, kurās māca skolēnus. Rezultātā no tā cieš bērni, un to nevar pieļaut. Lejasciema vidusskolā strādā divdesmit trīs skolotāji, no kuriem viens ir tikai interešu izglītības skolotājs. Skolā mācās 114 skolēnu. Jauni skolotāji šogad neuzsāka darbu, bet atgriezās skolotāji, kuri agrāk strādājuši Lejasciema vidusskolā, un par to esam priecīgi. Tie ir mūsu cilvēki, ir zināms viņu darba stils un tas, ka būs laba kvalitāte. Mūsu skolā nav izveidojies gados vecs kolektīvs, tajā strādā gan jauni, gan vecāka gadagājuma pedagogi. Pieci skolotāji ir pirmspensijas vecumā. Pārējie ir vecumā no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem. Pagājušajā gadā skolā strādāja jauna skolotāja no “Iespējamās misijas” un mūzikas skolotāja, bet viņas ir devušās projām. Trīsdesmitgadīgie ir jaunākie skolotāji.
Par Gulbenes novada skolu tīkla optimizāciju šobrīd tiek spriests, izteikti priekšlikumi, bet nekas vēl nav apstiprināts. Sargājam savu skolu un zinām, ka šeit var iegūt labu izglītību. Kopā ar Lejasciema pagasta pārvaldi un skolēnu vecākiem esam pārliecināti, ka Lejasciema vidusskola var pastāvēt un attīstīties. Neesam tie, kas cenšas sevi īpaši reklamēt. Mums nav tāds darba stils.
