Gadumijā darbību pārtrauca Zviedrijas radio latviešu redakcija – pēdējās ārvalstu latviešu radio balsis, kas līdz šim bija dzirdamas Latvijā.
Gadumijā darbību pārtrauca Zviedrijas radio latviešu redakcija – pēdējās ārvalstu latviešu radio balsis, kas līdz šim bija dzirdamas Latvijā.
Septembra beigās Zviedrijas radio vadība paziņoja lēmumu 2006.gadā samazināt starptautiskā kanāla “Radio Sweden” raidījumos svešvalodu skaitu un slēgt latviešu redakciju. Latvija ir izaugusi no vajadzības klausīties radio balsīs, kuru sākotnējais uzdevums bijis veicināt demokrātijas nostiprināšanos otrpus krastam.
Joprojām redz jēgu
“Šo ziņu uzņēmu ar dalītām jūtām. Joprojām saredzēju raidījumu jēgu un iespējas smelties vielu šim darbam paplašinātā, reģionālu norišu kontekstā, paturot uzmanības centrā Zviedriju ar tās vērtībām un ierosmēm, kas ir būtiskas arī Latvijai,” saka Zviedrijas radio latviešu redakcijas vadītāja Dace Vinklere. “Nepilni septiņpadsmit gadi ir ilgs posms tik dinamiskā laikā, ja domā par raidījumu sākotnējo misiju – veicināt demokratizācijas procesus Latvijā. Raidījumi nesasniedza pilngadību, bet es ticu Latvijas briedumam!”
Zviedrijas radioprogrammu direktore Šerstina Brunberga kādā intervijā paskaidroja, ka “Radio Sweden” kanālā raidījumi uz ārvalstīm esot iedalāmi vairākās kategorijās. Programmas zviedru valodā adresētas tiem zviedriem, kas dzīvo citās zemēs vai kuģo pasaules jūrās. Otru grupu veidojot informatīvie raidījumi par Zviedriju angļu un vācu valodā, trešo – programmas dažādās citās valodās ar mērķi izskaidrot zviedru demokrātiskās vērtības tādās valstīs, kurās tās nav pašsaprotamas. Zviedrijas kaimiņi Baltijā tagad esot Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībnieki, kas liecinot, ka demokratizācijas veidošanas process beidzies. Zviedrijas radio tāpēc šos raidījumus pārtraucot un turpināšot pastiprināti raidīt uz ārzemēm dažās ieceļotāju valodās – kurdu, arābu, baltkrievu un čigānu.
30.decembra vakarā pēdējo reizi ēterā bija dzirdami vārdi: “Labvakar! Skan Zviedrijas radio latviešu redakcijas programma.” Tādējādi iezīmējies kāda vēsturiska posma noslēgums – Latvijas masu saziņas līdzekļu pasaulē vairs nedarbosies neviena sveša balss no rietumiem. Kā zināms, “Radio Brīvā Eiropa” un “Amerikas balss” latviešu un igauņu programmu translēšanu pārtrauca jau pagājušajā gadā. Zviedrijas radio starptautiskajā kanālā “Radio Sweden” latviešu raidījumi kā neatkarīgas informācijas avots skanējuši gandrīz septiņpadsmit gadus.
Atceroties pirmsākumus
Par radioprogrammām no Zviedrijas igauņu, latviešu un lietuviešu valodā astoņdesmitajos gados Stokholmā bija spriests ilgi. Trimdas tautieši zināja, ka Zviedrijas radioraidījumus krievu valodā padomju “zāģa” traucējumi neskāra tādā mērā kā “Radio Brīvā Eiropa” un “Amerikas balss” latviešu programmas. Taču bijība pret dzelzs priekškaru un “lielo brāli austrumos” kavēja Zviedrijas valdību izšķirties par baltiešu trimdas un zināmu politisku aprindu ierosinājumu. Tikai 1989.gadā ar Zviedrijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu tika uzsākti raidījumi igauņu valodā.
1989.gada 3.martā izveidojās Tautas frontes Zviedrijas nodaļa, 28.martā ar ziņām latviski pie Zviedrijas radio mikrofona pirmo reizi stājās Vilnis Zaļkalns. Daudziem mūsu klausītājiem un mums pašiem, redakcijas darbiniekiem, raidījumi joprojām saistās ar Viļņa spilgto personību, viņa enerģiju un par klasiku kļuvušajiem sveicieniem gan no rudens vēju appūstās, gan Ziemassvētku sveču mirdzuma rotātās un vasaras saules kveldētās Stokholmas. Aiz krāšņajiem ievadvārdiem parasti sekoja trāpīgas un humoristiskas politiskās analīzes, nesaudzīgi uzbrukumi autoritārisma palieku izpausmēm Latvijā un konsekventa Latvijas neatkarības idejas aizstāvēšana. Viļņa – publicista, žurnālista, politiķa un grāmatizdevēja – mūžs aprāvās 2002.gada 1.martā, bet viņa balss, kas diendienā skanēja Latvijai politiski tik svarīgajā un būtiskajā pavisam nesenajā desmitgadē, turpina uzrunāt tos, kas tai uzticējās.
Paldies klausītājiem!
Latviešu un igauņu raidījumi pamazām ieguva patstāvīgu statusu. Zviedrijas radio tos iekļāva savā budžetā un epizodiski piešķīra 30 minūšu ilgu raidlaiku, kas gan pēc tam nostabilizējās 15 minūšu apjomā. Kopš 1992.gada raidījumi no Stokholmas latviešu valodā tika retranslēti Latvijas Radio 1.programmā. Ņemot vērā veiksmīgo un arvien plašāko sadarbību ar Latvijas kolēģiem, gadiem ejot, pavēries ceļš pie lielāka un lielāka klausītāju loka.
Sākotnēji galvenais uzsvars programmās tika likts uz Latvijas politisko notikumu izvērtējumu, raugoties no Skandināvijas. Un te īpaši jāizceļ Zviedrijas latviešu devums. Savos spriedumos un novērojumos vienmēr dalījās vēsturnieki Uldis Ģērmanis un Lidija Švābe, kuru vairs nav starp dzīvajiem. Nemainīgi uzticīgas redakcijas mikrofonam bijušas un ir tādas personības kā Kārlis Kangeris, Jānis Zalcmanis, Andrejs Eglītis, Niklāvs Lapukins, Valentīna Lasmane, Izabella Cielēna, Noldis Millers, Juris Rozītis, Jānis Gulbītis, Jānis Krēsliņš, Herberts Zālītis un daudzi jo daudzi citi.
Pēc klausītāju vēlēšanās raidījumos daudz stāstīts arī par Zviedriju – tās sabiedrību, vēsturi, kultūru, tradīcijām un saitēm ar Baltiju. Ne reizi vien nācies klausītājiem Latvijā aizsūtīt kādu konkrētu informāciju, atbildot uz visdažādākajām vēstulēm, kurās nav trūcis ne padomu, ne pateicību, ne neprecīzu izteikumu labojumu.
Programmās neatlaidīgi sekots Latvijas ceļam uz Eiropas Savienību un NATO, tāpat arī kuģu satiksmes nedienām līnijā Rīga – Stokholma. ES un NATO sakarā dažkārt likās, ka zināmu posmu pareizi ritējusī notikumu attīstība piepeši samudžinās un apdraud iznākumu. Latvijas politiķi, arī ņemot vērā zviedru atbalstu, kas ne vienmēr bija nesavtīgs, brīžiem runāja vienu, bet darīja ko citu. Taču galu galā abi mērķi tika sasniegti. Tas ar gandarījumu konstatēts raidījumos.
Darāmā, šķiet, būtu vēl daudz. Vēl pirms dažiem gadiem ar viegli ironisku smaidu Vilnis Zaļkalns konstatēja, ka mērnieku laiki mums, latviešiem, nebūt nav beigušies – tie turpinās pilnā sparā. “Turpināsim arī mēs darīt, kas darāms, ar jautru un spītīgu prātu. Un, lai kā nu ietu, nezaudējiet humoru!” viņš teica. To tad arī saviem uzticamajiem klausītājiem novēl Zviedrijas radio latviešu redakcija.
