Ronalds Vovers ir piecpadsmit gadus vecs jaunietis no Rēveļiem, kurš savu nākotni vēlas saistīt ar sportu, jo jau kopš astoņu gadu vecuma viņš “dzīvo uz slēpēm”.
Ronalds Vovers ir piecpadsmit gadus vecs jaunietis no Rēveļiem, kurš savu nākotni vēlas saistīt ar sportu, jo jau kopš astoņu gadu vecuma viņš “dzīvo uz slēpēm”.
Ronalds šajā sezonā ir ieguvis trešo vietu Igaunijas slēpošanas sacensībās “Saku Suverull” un piekto vietu “Tornijo kausa” 500 slēpotāju konkurencē Somijā.
Sports kā azartspēles
Kad Ronalds mācījās bērnudārzā, rūķītis Ziemassvētkos viņam atnesa pirmās slēpes. Tās bija no koka. Mamma Tatjana kopā ar dēlu gāja slēpot. Viņš no muguras visu laiku kliedzis: “Mammu, pagaidi!” Tagad lomas ir mainījušās un mammai nākas dēlam no muguras saukt, lai pagaida. Kad salūzušas koka slēpes, vectēvs Ronaldam uzdāvināja jaunas “Karhu” firmas slēpes, kuras atnesa pirmos panākumus slēpošanas sportā.
Tolaik astoņus gadus veco Ronaldu uz slēpošanu iedvesmojis brālēns. Brālēns slēpoja, draugi brāļi Zelči slēpoja. Ronalds sāka braukt uz sacensībām, radās interese iesaistīties šajā sporta veidā.
“Sports ir kā azartspēles, ja neveicas, neturpina, bet, ja izdodas, tad aizraujas. Mazākiem ir lielāks azarts kaut kur piedalīties,” uzskata Ronalda tētis Uldis.
Izcīnīti jau 138 diplomi
Ronaldam Rēveļos nebija iespējas nopietni trenēties slēpošanā, tādēļ sāka braukt uz Madonu. Kad viņš jau trenējās Madonā, treneris viņu ieteica Rīgas klubam. Rīgas treneri puiši vēlējās redzēt klātienē, tādēļ uzaicināja. Viņu apstiprināja. Šobrīd Ronalds startē Rīgas slēpošanas kluba sastāvā. Kad vēl nesadarbojās ar Rīgas klubu, bija ļoti grūti ar finansēm. Slēpes un visi slēpošanas piederumi ir ļoti dārgi. Tagad situācija ir krasi mainījusies. “Tā ir kā Dieva dāvana,” saka Tatjana. Rolandam tagad ir seši slēpju pāri dažādām disciplīnām.
Ronalds savā sportista karjerā ir bijis dažādās valstīs. Ziemā brauc uz sacensībām un treniņnometnēm uz Somiju, Norvēģiju un Zviedriju. Vislabāk patīkot Norvēģijā, jo tur ir lielāki kalni, labākas trases un augstāks dzīves līmenis. Garākā nometne ilgusi mēnesi Somijā.
Arī Latvijā notiek dažādas sacensības un nometnes, bet vairāk jau ārpus tās. Puiša elks ir norvēģu biatlonists Ole Einars Bjoerndalens.
Mamma krāj Ronalda diplomus, nevienu nav nozaudējusi. Pašlaik jaunajam sportistam kopā ir 138 diplomi, no tiem 68 par panākumiem slēpošanā, pārējie ir izcīnīti brīvajā cīņā, vieglatlētikā un futbolā. Daudzos diplomos Ronalds nosaukts par Rolandu un Rinaldu, bet ārzemēs vienmēr ir nosaukts īstajā vārdā.
Ronalds atzīst, ka viņu nepieciešams bīdīt un dīdīt, lai kaut ko izdarītu. Viņam patīk piedalīties un gūt panākumus, bet, lai tas būtu iespējams, ir daudz jātrenējas.
Ronalda mamma saka, ka nevēlēšanās iet uz treniņiem ir atkarīga arī no tā, ka viņš trenējas viens, viņam nav biedra.
Dzīve pakārto sportam
Ronaldam ir māsa Signe. Viņa atzīst, ka tad, kad brāļa nav mājās, pēc viņa ļoti ilgojas, bet, kad ir mājās, tad sarunas ir skaļākas un ir strīdi. Kad bērni nav kopā, viņi sazinās internetā. Signe apmeklē mūzikas skolu. Spēlē klavieres. Brīvajā laikā meitene nodarbojas ar skriešanu.
“Visi vecāki vēlas, lai viņu atvases būtu nodarbinātas un dzīvē ko sasniegtu,” stāsta Tatjana. Vecāku dzīve vairāk ir pakārtota dēla sportam, viņiem tas patīk. Vecāki dēlam bieži brauc līdzi, ved uz treniņiem, atbalsta un jūt līdzi. Arī vecvecāki Ronaldam sniedz ļoti lielu atbalstu. Ģimene reizēm slēpo kopā.
Dienas režīms ir spraigs
Ronalds šopavasar absolvēs 9.klasi Rēveļu pamatskolā. Viņš apgalvo, ka mācības un sportu spēj apvienot, lai gan ir grūti. “Pirmajā pusgadā īsi pirms Ziemassvētkiem atgriezos no nometnes un nokārtoju visus mācību parādus, uzlabodams pat savu vidējo atzīmi. Tagad šī atzīme ir noslīdējusi uz leju, lai gan visas atzīmes ir sekmīgas, vecāki uztraucas,” saka Ronalds.
Dienas režīms ir spraigs. No rīta ir mācības. Atnākot mājās, viņš ar vienu no vecākiem brauc uz treniņu uz Madonu vai Cēsīm. Treniņu ilgums ir apmēram pusotru stundu. Reizēm mašīnā tiek pildīti mājas darbi. Vakarā mājās Rolands ir apmēram deviņos, tad domas par mācībām nemaz nav, ir tikai vēlēšanās iet gulēt un atpūsties pēc intensīvās dienas. Šādas dienas ir trīs nedēļā. Tajās dienās, kad nav treniņu, spēlē futbolu.
“Agrāk apmeklēju brīvās cīņas treniņus, tagad nav laika,” saka Ronalds.
Pēc devītās klases absolvēšanas puisis mācības turpinās Madonas 2.vidusskolā. Tajā tiek veidota sporta klase. No rīta notiks treniņi, dienā – mācības, un vakarā atkal tiks atsākti treniņi. Šīs mācības būs pakārtotas sportam, lai varētu apmeklēt nometnes un lai netiktu kavētas mācību stundas.
