Atzīt par spēku zaudējušu Gulbenes lielā stadiona otrās kārtas būvniecības virzību, kādu paredzēja novada domes pagājušā gada 27.aprīļa lēmums – par to novada deputāti balsos 25.janvāra domes sēdē.
Pagājušajā nedēļā, gatavojot šo jautājumu izskatīšanai domes sēdē, deputāti tautsaimniecības komitejas sēdē daudz diskutēja un izteica pretrunīgus viedokļus.
Par ko īsti ir runa?
Novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš norādīja, ka šajā sasaukumā deputāti ir diskutējuši par lielā stadiona tālāko attīstību, taču pie lēmuma pagaidām nav nonākuši. Viņš aicināja uz šo jautājumu skatīties plašāk – kontekstā ar 2019. un 2020.gada pašvaldības budžetu. Viņš atgādināja, ka Gulbenes novada pašvaldībai jau ir naudas ziņā apjomīgi citi realizējamie projekti, piemēram, sociālās aprūpes centra izveide Jaungulbenes bijušās profesionāli tehniskās skolas mācību korpusā.
Deputāts Normunds Mazūrs pauda, ka iesāktā neturpināšana nozīmē objekta pamešanu, neizdarot darbu līdz galam. Viņš teica, ka bez lietojamām skatītāju tribīnēm Gulbenes stadionam kā sacensību rīkošanas vietai ir nulles vērtība. Pēc N.Mazūra domām, projekta nākamās kārtas realizācijas termiņus var koriģēt un nav jāatsakās no ieceres pilnībā.
Deputāts Valtis Krauklis bilda, ka pirms diviem mēnešiem novada deputāti bija sanākuši kopā un par šo jautājumu runāja. Toreiz panākta vienošanās, ka stadiona tālāko rekonstrukciju novārtā nepametīs. “Tagad atgriežamies pie tā paša,” viņš brīnījās.
Vai atstāt vecās tribīnes?
Deputāts Anatolijs Savickis sacīja, ka lielais stadions ir jāsakārto līdz galam un neviens nav pret to. Taču esot arī jāsakārto esošā infrastruktūra (tribīnes), pirms domāt par kaut kā jauna celtniecību. A.Savickis arī pauda, ka prakse liecina par Gulbenes lielā stadiona nenoslogotību.
N.Mazūrs aicināja novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītāju Jāni Barinski skaidrot, vai ir iespējams sakārtot un turpināt ekspluatēt Gulbenes stadiona vecās tribīnes. J.Barinskis sacīja – domes rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums, ka šīs tribīnes ir ekspluatējamas, taču ar lielu piesardzību un nepieļaujot to pārslogošanu. Tas nozīmē, ka vienlaikus uz šīm tribīnēm nedrīkst atrasties vairāk par 100 cilvēkiem. Tāpēc šai situācijai esot jāseko līdzi.
Šāda ziņa satrauca deputāti Ilzi Mezīti, kura teica, ka tādā gadījumā tribīnes būtu jānorobežo vai pat jātaisa ciet. “Vasarā, kad cilvēki tur iet, var notikt liela nelaime! Vasarā jaunieši tur iet. 100 cilvēku – tas nav nemaz daudz,” bažas pauda I.Mezīte.
A.Savickis piekrita, ka ir par to, lai netiktu riskēts ne ar viena cilvēka dzīvību.
Sportā notiks inventarizācija
A.Vējiņš sacīja, ka ir uzdevis pašvaldībā veikt inventarizāciju saistībā ar sporta ēkām un būvēm, kā arī to noslogotību un “to, ko gribam redzēt tuvākajā nākotnē”. Viņš pauda cerību, ka jau šonedēļ sporta speciālisti varēšot sniegt šādu informāciju. A.Vējiņš lūdzis pievērst īpašu uzmanību tam, kā sporta bāzes tiek noslogotas nedēļu nogalēs. Pavisam nesen ticis fiksēts, ka nedēļas nogalē Gulbenes 2.vidusskolas sporta laukumā ir vairāk nekā 30 apmeklētāju, kuri nodevās fiziskām aktivitātēm, bet pilsētas lielajā stadionā (izņemot slidotavu) – viens cilvēks. A.Vējiņš arī uzsvēra, ka pilsētā ir pietiekami daudz vietu, kur cilvēkiem sportot. Tas ir sporta laukums blakus ģimnāzijai, tas ir Gulbenes 2.vidusskolas sporta laukums, kā arī lielais stadions. Pēc A.Vējiņa domām, lielā stadiona turpmākā attīstība ir jāskata kontekstā ar tur esošajiem basketbola, tenisa laukumiem, piebraukšanas iespējām. Viņš akcentēja: “Mēs jau redzam, ka arī stadiona rekonstrukcijas pirmajā kārtā, neieklausoties kompetentu sporta speciālistu viedoklī, tiešām esam pieļāvuši neapzinātas kļūdas. Šis stadions jau pirmajā kārtā ir uzbūvēts atsevišķos jautājumos ļoti neloģiski un nepareizi.”
N.Mazūrs lūdza nosaukt vārdā sporta speciālistu, kurš A.Vējiņam ir izteicis šādus apgalvojumus.
V.Krauklis vaicāja, kur novada domē ir iespējams iepazīties ar rakstisku atzinumu stadiona rekonstrukcijas kļūdu sakarā.
A.Vējiņš atbildēja, ka ir vērsies Olimpiskajā komitejā, lai piesaistītu kompetentus speciālistus, kuri varētu sniegt kompetentu atzinumu novada pašvaldībai par tās sporta būvēm.
A.Caunītis aicināja nerunāt “caur puķēm”. Viņš lika saprast, ka, iespējams, finālā runa būs par citiem plāniem un par peldbaseina būvniecības prioritāti stadiona rekonstrukcijas otrās kārtas vietā. A.Caunītis atgādināja, ka vecajā Gulbenes pirtī, kurā tagad saimnieko SIA “Joker Ltd” spēļu klubs, joprojām atrodas peldbaseins, kuru var sakārtot un nomāt gulbeniešu peldētapmācībai. Tur nevajadzēšot ieguldīt miljonu eiro. Pietikšot ar 500 eiro tēriņu mēnesī. “Runājam skaidru valodu un nemuļķojam viens otru!” aicināja A.Caunītis.
A.Vējiņš aicināja, ieklausīties sporta profesionāļos un paļauties uz viņu konsultācijām.
A.Barinskis diskusijas noslēgumā bilda – ja 25.janvāra domes sēdē deputāti nenobalsos par Gulbenes lielā stadionā rekonstrukcijas otrās kārtas apturēšanu, vienalga šogad šis projekts realizēts netiktu. Pie tā ķerties būtu iespējams tikai 2019.gadā.
Deputātu balsojums
◆ 2017.gada 27.aprīļa Gulbenes novada domes sēdē tika lemts par Gulbenes lielā stadiona rekonstrukcijas otro kārtu (slidotavu ar jumtu, jaunām ģērbtuvēm, dušām, tualetēm). Par bija 16 tobrīdējā sasaukuma deputāti (Andis Caunītis, Andris Apinītis, Andris Vējiņš, Antra Sprudzāne, Dzintars Poļaks, Gunārs Ciglis, Ieva Grīnšteine, Ivars Kupčs, Kārlis Liše, Māris Brencis, Normunds Audzišs, Normunds Mazūrs, Sandra Daudziņa, Stanislavs Gžibovskis, Valtis Krauklis, Zintis Mezītis), pret – nebija; atturas – nebija. Domes sēdē nepiedalījās un nebalsoja Intars Liepiņš.
Par Gulbenes lielo stadionu
◆ Rekonstrukcijas otrajā kārtā bija paredzēts pārbūvēt slidotavu, uzliekot tai jumtu un uzbūvējot apsildāmas ģērbtuves ar dušas telpām un labierīcībām. Šīm nolūkam domāts novirzīti 847 000 eiro, ko pašvaldība saņēmusi atpakaļ no Eiropas Savienības fondiem pēc veiksmīgas stadiona rekonstrukcijas pirmās kārtas pabeigšanas.
Projekta otrajā kārtā plānotā būves aptuvenā platība – 700 kvadrātmetru. Tā deputāti lēma iepriekšējā sasaukumā. Toreiz tika arī pieļauts, ka slidotavai vajadzīgas arī ārsienas un saldējamā iekārta, kas izmaksātu aptuveni 80 000 eiro. Pēc tam tādas slidotavas ekspluatācija mēnesī maksātu domei 5000 līdz 8000 eiro. Iecere bija tāda, ka slidotavu Gulbenē varētu izmantot ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī interesenti no kaimiņu novadiem, jo tur šāda veida sporta bāzes nav.
◆ Perspektīvā bija paredzēts pilnībā nojaukt vecās stadiona tribīnes, kuras ir nokalpojušas savu mūžu, taču to darīt plānots tikai būvdarbu trešajā kārtā. Tad arī domāts vietā uzcelt vieglas konstrukcijas tribīnes 1000 cilvēku ietilpībai.
