Pērn rajonā masveidā notika valsts apmaksāta tuberkulozes diagnosticēšana visiem bērniem no gada līdz 18 gadu vecumam.
Pērn rajonā masveidā notika valsts apmaksāta tuberkulozes diagnosticēšana visiem bērniem no gada līdz 18 gadu vecumam.
Valstī paredzēts, ka katram bērnam reizi trīs gados jāveic pārbaude, vai nav notikusi saslimšana ar šo bīstamo infekcijas slimību. Savukārt mediķu apzinātajās riska grupās (bērni, kas bijuši inficēti, kas bieži slimo, kas bijuši kontaktā ar tuberkulozes slimniekiem) saslimšanas kontrole notiek katru gadu.
“Bērna organisms jutīgi reaģē tuberkulozes slimnieka klātbūtnē. Pārbaudē to konstatējam, kaut bērns vēl nemaz nav saslimis. Tad mēs steidzami meklējam, vai ir bijis kontakts tuberkulozes slimnieku, un ārstējam viņus. Bērnam, kas vēl nav slims, profilaktiski dodam zāles, to iegādi atmaksā valsts,” stāsta Gulbenes Tuberkulozes kabineta vadītāja Jūlija Landsmane.
Šogad rajonā ar tuberkulozi pagaidām ir saslimis tikai viens cilvēks. “Tas ir gados jauns cilvēks, bet saslimšana ir smagā formā. Šobrīd pacients ārstējas slimnīcā,” saka J.Landsmane. Rajonā šogad ir četri multirezistentās tuberkulozes slimnieki, tas nozīmē, ka viņiem grūtāk nekā citiem piemeklēt iedarbīgas zāles, lai uzveiktu bīstamo infekcijas slimību. “Tuberkulozi ārstējam, izmantojot četrus preparātus. Šiem pacientiem kādas no šīm zālēm nepalīdz, tāpēc vajadzīgi citi preparāti, kuri valstij maksā dārgāk. Tomēr pacientu ārstēšana notiek,” saka J.Landsmane.
Visvairāk slimo pavasarī
Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kas visbiežāk skar plaušas. Pazīmes – nogurums, ēstgribas trūkums, ķermeņa svara samazināšanās, mokošs klepus, nereti arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja krēpām ir asins piejaukums, tas nozīmē, ka saslimšana ir padziļinājusies. Slimības pazīmes visbiežāk izpaužas pavasarī vai rudenī. Ja pacientam ir slikta pašsajūta un simptomi, jākonsultējas pie ģimenes ārsta, kas nosūtīs veikt flurogrāfisko vai rentgena apskati. Tā ir obligāta, lai pārliecinātos, vai nav notikusi saslimšana ar šo bīstamo infekcijas slimību.
Ja pacientam atklāj tuberkulozi, ārstēšana ir par brīvu. Tuberkuloze ir ārstējama. Pacientus sākumā ārstē stacionāri speciālā medicīnas iestādē, lai konstatētu, kādas zāles vajadzīgas konkrētajam slimniekam. Pēc tam ārstēšanās turpinās ambulatori – mājās, notiek regulāras pārbaudes. Zāļu lietošanu pastāvīgi kontrolē. Ārstēšanās ilgst pusgadu, atsevišķos gadījumos var turpināties līdz astoņiem mēnešiem. Problēmas ir tad, ja pacientam neizdodas piemeklēt iedarbīgas zāles, jo katrs organisms uz tām var reaģēt citādi.
J.Landsmane atgādina, ka ar tuberkulozi var inficēties ikviens un jebkur, jo infekcijas avots ir slims cilvēks. “Ja pacients ir smagi slims ar tuberkulozi un plaušās izveidojies caurums, tad baciļi izdalās, klepojot un pat runājot,” stāsta ārste.
Nezina diagnozi
J.Landsmane saka, ka bieži vien cilvēks pat neiedomājas, ka sliktās pašsajūtas iemesls ir tuberkuloze. Taču nereti gadās, ka cilvēks nojauš vai pat zina par saslimšanu. “Slimniekam jautājam, ar ko viņš kontaktējas, ar ko kopā strādā. Tas vajadzīgs, lai konstatētu citus pacientus un palīdzētu izārstēties,” saka ārste.
Bīstami esot gadījumi, kad kopīgi lietots alkohols kompānijā, kurā ir kāds tuberkulozes slimnieks. Parasti tad palielinās tuberkulozes slimnieku loks. “Alkohols nenogalina tuberkulozes baciļus,” uzsver J.Landsmane. Viņa saka, ka nepareizs ir priekšstats, ka ar tuberkulozi var saslimt tikai cilvēki, kas dzīvo nelabvēlīgā vidē. Inficēšanās varot notikt sadzīves situācijās, piemēram, kafejnīcā, pusdienojot blakus inficētam cilvēkam.
Saslimšana ar tuberkulozi Latvijā ir samazinājusies. Tā ir maza, salīdzinot ar situāciju, kāda ir Baltkrievijā, Krievijā, Moldāvijā. Latvijā pērn ar šo slimību saslimis 1481 cilvēks. Tas ir par 509 cilvēkiem mazāk nekā 2002.gadā. Situācija valstī stabilizējas, epidēmijas nav. Taču atsevišķās Latvijas vietās saslimstība ir lielāka.
“Gulbenes rajonā 2003.gadā saslimstība samazinājusies par diviem pacientiem, salīdzinot ar 2002.gadu,” stāsta J.Landsmane.
Biežāk jākonsultējas
Cilvēkam, kas nejūtas labi, biežāk jādodas pie ārsta. “Vajag iet pie ģimenes ārsta. Var nākt uz Tuberkulozes kabinetu (Brīvības ielā 7, bijušajā bērnu konsultāciju ēkā), tam nevajag ģimenes ārsta nosūtījumu. Strādājam katru dienu,” stāsta J.Landsmane.
Viņa uzsver, ka informācija par tuberkulozes pacientiem ir konfidenciāla. Gulbenē mediķiem izveidojusies sadarbība ar pašvaldību, lai pilsētā veicinātu tuberkulozes slimnieku atveseļošanos. “Gulbenē tuberkulozes pacientiem izsniedzam pārtikas talonus. Paldies pilsētas domei!” saka J.Landsmane. Pašvaldība panākusi, ka fluorogrāfu bez maksas var apmeklēt cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ nonākuši policijas izolatorā.
Latvijā piespiež ārstēties tos tuberkulozes slimniekus, kuri to nevēlas darīt labprātīgi. “Kādas tiesības šādam cilvēkam ir aplipināt citus? Tad jāsazinās ar policiju un pacients jānogādā stacionārā ārstniecības iestādē – Ogres rajona “Ceplīšos”. Gulbenē pagaidām vēl ne reizi nav nācies pielietot šādu represīvu metodi,” saka J.Landsmane.
Viņa uzsver, ka parasti pacienti saprot: ja tuberkulozi neārstē, var nomirt. Riska grupa, kas ātri var saslimt tuberkulozi, ir cukura diabēta slimnieki, tie, kas cieš no psihiskām saslimšanām un HIV nēsātāji un AIDS slimnieki. Šiem cilvēkiem katru gadu vajadzētu apmeklēt fluorogrāfa kabinetu.
“AIDS slimniekam ir sevišķi bīstami sastapties ar tuberkulozes slimnieku. Tas nozīmē simtprocentīgu saslimšanu. Taču arī šie pacienti ārstējas,” stāsta J.Landsmane. Savukārt krasi samazinājusies saslimšana ar tuberkulozi ieslodzījuma vietās, jo tur uzlabojusies medicīniskā aprūpe.
***
Fakti
Gulbenes rajonā 2003.gadā ar tuberkulozi saslimuši 13 cilvēki (pieci pilsētā) – septiņi vīrieši un sešas sievietes. Nav saslimuši bērni.
Tuberkulozes slimnieki ir bijuši darbspējīgā vecumā, viens ir pensionārs.
Vienā gadījumā pērn pacients ar tuberkulozi saslimis atkārtoti.
Mirušas 77 un 24 gadus vecas sievietes, kam saslimšana bija smagā formā.
Balvos pērn ar tuberkulozi no jauna saslimuši 16 cilvēki, Alūksnē – 11, Madonā – 19.
