Gulbenes slimnīcā aukstajās dienās pēc palīdzības vērsušies trīs cilvēki, kas guvuši apsaldējumus.
Gulbenes slimnīcā aukstajās dienās pēc palīdzības vērsušies trīs cilvēki, kas guvuši apsaldējumus. Viena no tām ir 14 gadus veca meitene no Druvienas.
“Meitene no rīta bija devusies uz veikalu. Nebija nācis autobuss, tādēļ ceļu, apmēram četrus kilometrus, meitene mērojusi kājām un tādu pašu ceļu – atpakaļ. Viņa guvusi augšstilbu un apakšstilbu apsaldējumu. Augšstilbiem ir apsārtums un traucēta asinsriņķošana,” norāda Gulbenes slimnīcas galvenās ārstes vietniece medicīnas jautājumos Alda Buša. Uzņemšanas nodaļas ārste Sarmīte Sīle norāda, ka meitene ievietota ķirurģijas nodaļā. Apsaldējums ir nopietns un tas, iespējams, vēlāk var radīt veselības problēmas.
Slimnīcā nogādāts arī kāds 1933. gadā dzimis Jaungulbenes pagasta iedzīvotājs, kuru cilvēki pamanījuši guļam alkohola reibumā Gulbenes stadionā.
“Iedzīvotāji nebija vienaldzīgi un, pateicoties viņiem, vīrietis laikus nogādāts slimnīcā, tāpēc ievērojamu apsaldējumu nav guvis. Pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas viņš varēja doties mājup,” saka S.Sīle.
Apsaldējumi ir audu bojājumi, kas rodas pazeminātas temperatūras ietekmē. Apsaldējumi var rasties ne tikai, kad ārējā temperatūra ir zemāka par 0°C, bet arī + 4°C un pat augstākā temperatūrā, it īpaši, ja aukstums iedarbojas ilgstoši. Visbiežāk no apsaldējumiem cieš kāju un roku pirksti, seja un ausis. Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās, līdz ar to ir traucēta asins apgāde audos un tie var iet bojā.
A.Buša iesaka apsaldēto ķermeņa daļu ietīt sausā apģērbā, pasargāt no jaunas aukstuma iedarbības, nemasēt, nesildīt un nekustināt. “Aukstajā laikā cilvēkiem pēc iespējas mazāk jāuzturas laukā, īpaši bērniem. Šādā laikā viņi visbiežāk var apsaldēt degunu. Ja ir jāiet laukā, tad silti jāsaģērbjas, turklāt apavi nedrīkst būt mitri un par maziem ” saka A.Buša.
