Ziemeļaustrumu slimokases pilnvarnieki sagatavojuši atklāto vēstuli. Ar šīs vēstules saturu piektdien Salaspilī iepazīstināja Latvijas pašvaldību vadītājus, kas tur pulcējās līdzdalībai informatīvajā seminārā, ko organizē Pašvaldību lietu pārvalde.
Ziemeļaustrumu slimokases pilnvarnieki sagatavojuši atklāto vēstuli. Ar šīs vēstules saturu piektdien Salaspilī iepazīstināja Latvijas pašvaldību vadītājus, kas tur pulcējās līdzdalībai informatīvajā seminārā, ko organizē Pašvaldību lietu pārvalde.
“Situācija ir traģiska. Slimnīcām trūkst puses finansējuma, lai maksātu mediķiem palielinātās algas. Tas nozīmē, ka jebkura slimnīca būtu jāslēdz uz mēnesi vai arī jāsamazina gultu skaits, vai jāatlaiž daļa personāla. Gulbenes slimnīcā jau ir samazināts personāls, taču vairāk nevar. Ir taču arī normatīvi,” saka Gulbenes rajona padomes sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Aina Kokareviča.
Viņa piebilst, ka šobrīd nav radīta bāze, lai pašvaldības faktiski ar nepiešķirto finansējumu likvidētās mazās lauku slimnīcas pārveidotu par sociālās palīdzības institūcijām. Gulbenes rajonā šobrīd finansējuma trūkuma dēļ spiesta darbu pārtraukt Tirzas slimnīca.
“Lauku slimnīcu finansējums mediķu algu palielināšanai ir nulles līmenī. Tas attiecas gan uz Tirzas, gan Jaungulbenes slimnīcām. Nesaprotu diskusijas par to, vai šīs slimnīcas ir vajadzīgas. Ja ir pacienti, tātad ir vajadzīgas. Tas taču ir vienkārši,” saka Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs, rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Raģelis.
“Lai arī saruna seminārā galvenokārt bija par izglītību, tomēr pārrunājām arī tēmu ārpus dienas kārtības. Ir sagatavots viedoklis vēstules formā. To piektdien parakstīja vēl citu pašvaldību vadītāji,” informē Madonas pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. Esot runa par mediķu algu palielināšanu un to, ka nedrīkst likvidēt lauku slimnīcas. Lai gan perspektīvais plāns paredz, ka daudzas no tām tiks faktiski likvidētas, no 2002.līdz 2004.gadam.
Esot zināms piemērs, ka lauku slimnīca ir likvidēta Apē, bet alūksnieši to nožēlo. Efekta neesot.
“Mazās slimnīcas tikai palīdz darbā. Daļu pacientu paņem tās. Šobrīd arī esmu laimīgs, ja tā notiek. Runa ir par slimniekiem ar hroniskām vainām. Pēc jaunajiem noteikumiem tādiem pacientiem vispār nebūtu jāārstējas stacionāri, bet gan mājās. Taču mums jau nav tik laba sociālā aprūpe valstī nodrošināta,” saka Madonas slimnīcas direktors Bruno Kokars.