Pasaulē otro reizi 19. novembrī atzīmēja HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) dienu, lai informētu un pievērstu sabiedrības uzmanību šai nāvējošai kaitei. Arī Gulbenes rajonā slimo ar HOPS un reģistrēti arī miršanas gadījumi.
Pasaulē otro reizi 19. novembrī atzīmēja HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) dienu, lai informētu un pievērstu sabiedrības uzmanību šai nāvējošai kaitei. Arī Gulbenes rajonā slimo ar HOPS un reģistrēti arī miršanas gadījumi.
“Šogad rajonā reģistrēti deviņi jauni saslimšanas gadījumi ar HOPS. Šī slimība skar tos, kuri smēķē. Šī slimība grūti padodas ārstēšanai, un tā var novest līdz invaliditātei. HOPS rada neatgriezeniskas izmaiņas bronhos. Slimība sākas kā bronhīts. Ja sākumā elpas trūkums un smakšana veidojas pie lielas fiziskas slodzes, tad vēlāk jau pie nelielas slodzes vai pat miera stāvoklī. Vienīgais, kā var apturēt HOPS, ir atmest smēķēšanu. Tikai smēķēšanas atmešana var paildzināt dzīvi, tomēr atgriezenisko procesu, lai plaušas atkal kļūtu veselas, nekas nevar nodrošināt,” saka Gulbenes tuberkulozes un plaušu slimību kabineta vadītāja Jūlija Landsmane.
Viņa atzīst, ka pacienti, uzzinot par smago diagnozi, smēķēšanu atmet, tomēr daži turpina nelāgo ieradumu. Īpaši tie, kam vairs nelīdz inhalatori un nomoka smakšana, izvēlas atteikties no gadiem ilgās smēķēšanas.
Pērn ar HOPS Gulbenes rajonā slimoja galvenokārt vairāk nekā 60 gadus veci vīrieši. Šogad starp slimniekiem reģistrēti arī 40 un 50 gadus veci cilvēki. Gulbenē nebija spirogrāfa, ar ko veikt plaušu funkciju pārbaudi, bet tagad J.Landsmane piedāvā arī šādu pārbaudi. “Ar spirogrāfu var noteikt, kādēļ cilvēkam ir elpas trūkums. Vai vainojams bronhīts, astma vai HOPS. Ar spirogrāfu iespējams novērtēt arī slimības smaguma pakāpi,” saka J.Landsmane.
Ja pusmūžā cilvēks, kas smēķē vai agrāk ir ilgstoši un intensīvi smēķējis, pie fiziskas slodzes jūt elpas trūkumu, no rīta pieceļoties klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijām, tad, iespējams, viņš ir slims ar HOPS. Šī slimība pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ attīstās 15 līdz 20 procentiem smēķētāju pēc 40 gadu vecuma. Gandrīz pusei slimnieku diagnozi apstiprina novēloti, jo pacienti sākotnēji labi adaptējas elpas trūkumam, ierobežo fiziskas aktivitātes un sūdzības izskaidro ar vecumu.
2000.gadā pasaulē ar HOPS miruši 2,74 miljoni cilvēku. Tas ir ceturtais biežākais nāves cēlonis, taču jau 2020. gadā, palielinoties smēķētāju skaitam, tas varētu būt trešais biežākais nāves cēlonis. Pērn Latvijā ģimenes ārsti ir reģistrējuši 9422 slimniekus ar HOPS. Salīdzinoši nelielie dati liecinot par sliktu diagnostiku.
Ārsti iesaka sevi pārbaudīt ar testa palīdzību, atbildot uz jautājumiem: vai jūs nomoka regulārs klepus, vai klepojot izdalās krēpas, vai pie slodzes izjūtat elpas trūkumu, vai esat vairāk nekā 40 gadus vecs, vai aktīvi smēķējat un vai kādreiz esat aktīvi smēķējis. Ja uz trijiem vai vairāk jautājumiem atbildes ir apstiprinošas, ir nepieciešams pārbaudīt plaušu funkciju.
