“Kad gribi būt uzņēmējs, bet gribi arī nedaudz izglābt pasauli, tad vislabākais risinājums ir kļūt par sociālo uzņēmēju,” laikrakstam atzīst kāda veiksmīga sociālā uzņēmuma vadītāja. Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness, kurā netiek domāts tikai par peļņu. Šajā uzņēmumā ļoti svarīga ir arī sociālā palīdzība kādai speciāli izvēlētai patērētāju grupai.
Darbojas, lai kādam palīdzētu
“Pirmā izpratne par sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu sociālo problēmu risināšanas metodi radās 20. gadsimta 80. gadu beigās Itālijā, kad sabiedrībai bija jāmeklē risinājumi neparasti liela bezdarba problēmai. Šodien sociālā uzņēmējdarbība ir atzīta un atpazīstama uzņēmējdarbības forma gandrīz ikvienā Eiropas valstī. Sociālie uzņēmumi rada darba vietas invalīdiem, labo tiltus un ceļ mājas, drukā grāmatas un iestudē teātri, kā arī piedāvā iespējas no atkarībām sirgstošiem jauniešiem iegūt profesiju vai papildināt zināšanas,” savā mājaslapā raksta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.
Sociālie uzņēmumi dalās divās grupās. Vienā ir uzņēmumi, kas saistīti ar kādu konkrētu mērķa grupu un vēlas palīdzēt tieši viņiem, piemēram, uzņēmums, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, vai uzņēmums, kas ražo skolas somas maznodrošinātiem bērniem. Otra sociālo uzņēmumu grupa ir tā, kas ar savu biznesu attīsta pilsētvidi, piemēram, savā paspārnē pārņem pašvaldībai piederošu vecu ēku un to izmanto biznesa vajadzībām, vienlaikus rūpējoties, lai ēka un tās apkārtne tiktu sakopta, vai arī attīsta kultūras vietu kādā slikti attīstītā pilsētas rajonā.
Runājot par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā, ļoti populārs sociālās uzņēmējdarbības piemērs, kas pirmais nāk prātā, ir labdarības veikals “Otra elpa”. Tas pieņem dažādu mantu un apģērbu ziedojumus no cilvēkiem, tos pārdod un iegūto naudu iegulda dažādos sociālos projektos.
Mainīs likumdošanu
Uz jautājumu, kā īsti tiek definēts sociālais uzņēmums Latvijā, vienotas atbildes nav. “Šāda uzņēmuma pamatā ir gan biznesa mērķi, gan sociālie mērķi. Peļņa netiek sadalīta starp investoriem, bet gan ieguldīta sociālajā attīstībā,” stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande. Latvijas likumdošana pagaidām nenosaka, cik liels pienesums izvēlētajai sociālajai problēmai jāsniedz, to var izlemt uzņēmuma īpašnieki. Tomēr drīz tas mainīsies, jo nākamgad tiks pieņemts likums, kas noteiks stingrākas robežas sociālajiem uzņēmumiem. “Šobrīd šos uzņēmumus ir grūti definēt, jo tie īsti nav ne SIA, ne nevalstiskās organizācijas. Pēc likuma pieņemšanas sociālajiem uzņēmumiem būs jāpierāda sava sociālā ietekme,” norāda M. Ūlande.
Šobrīd par sociālo uzņēmumu var kļūt gan biedrības, gan SIA, no nākamā gada to varēs darīt tikai SIA. Tas gan nenozīmē, ka biedrības vairs nedrīkstēs veikt sociālo uzņēmējdarbību, tomēr papildus biedrībai būs nepieciešams dibināt SIA, caur kuru tiks veikta biznesa puse.
Konkrētu skaitu Latvijā reģistrētiem sociālajiem uzņēmumiem nav iespējams noteikt, aptuvenās aplēses liecina, ka valstī darbojas ap 150 šīs nozares uzņēmēji. Asociācija izskaitījusi, ka šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz aptuveni septiņus miljonus eiro gadā.
“Šis ir vislabākais laiks, lai veidotu sociālo uzņēmumu,” mudina M. Ūlande, jo sadarbībā ar Labklājības ministriju un “Altum” šiem uzņēmumiem iespējams pieteikties līdz pat 200 tūkstošiem eiro lielam finansējumam.
Jāēd ir visiem
Kā veicas tiem aptuveni 150 uzņēmumiem, kas pirmie izlauza savu nišu un nebaidījās kļūt par sociālajiem uzņēmējiem? Viens no veiksmes piemēriem ir Madara Makare, kura dibinājusi uzņēmumu “Hopp”. Uzņēmums ražo trīsriteņus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tas fokusējas uz invalīdiem un sniedz viņiem iespēju pārvietoties, izmantojot īpašos trīsriteņus. “Jebkurš eiro, ko iedod labdarībai, tiek apēsts, bet eiro, ko ieliek uzņēmējdarbībā, dod atpakaļ vēl vienu eiro, un tas dod iespēju palīdzēt kādam, kam tas vajadzīgs,” norāda M. Makare. Viņa piebilst, ka sociālie uzņēmēji jāuztver kā īsti uzņēmēji, nevis tikai labdari un dokumentu sakārtošana, dibinot sociālo uzņēmumu, palīdz vieglāk komunicēt ar citiem uzņēmumiem. “Kad tu esi uzņēmums, tev ir daudz vieglāk runāt ar sadarbības partneriem. Tāpēc ir labāk būt uzņēmumam, nevis tikai biedrībai,” pastāsta “Hopp” pārstāve.
Sociālo uzņēmumu pārstāvji norāda, ka bieži vien par viņu uzņēmumiem runā kā par labdarības iestādēm, kurās strādā brīvprātīgie bez atalgojuma. Taču tā nav taisnība! “Mums jāiemācās paprasīt naudu par savu sirdsdarbu. Arī mums ir jāēd, jādzīvo, tāpēc nevajag domāt, ka esam indivīdi, kas pārtiek no pabalstiem. Savā ikdienā mēs balansējam starp uzņēmumu, kas grib nopelnīt naudu un dzīvot labu dzīvi, un starp sociālo mērķi, kur gribam izglābt visu pasauli,” norāda kāda sociālā uzņēmēja.
Sociālo uzņēmumu piemēri:
◆ “Aicinājums Tev”
Biedrības paspārnē darbojas dienas nodarbinātības centrs, kas nodrošina darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti, tāpat arī biedrība pārvalda sociālo uzņēmumu “Iespēju darbnīca”.
◆ “Apeirons”
Invalīdu un viņu draugu apvienība darbojas cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvībā un integrācijā sabiedrībā. Konsultē par nodarbinātību, vides pieejamību, cilvēktiesībām.
◆ “BlindArt”
Tā ir sociāla biznesa ideja, kuras mērķis ir sniegt atbalstu neredzīgajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iedvesmot viņus un veidot labvēlīgu vidi sociāla biznesa attīstībai.
◆ Cēsu Jaunā skola
Cēsu Jaunā skola ir vecāku dibināta skola, kas nodrošina kvalitatīvus izglītības pakalpojumus, organizē un īsteno izglītības projektus, iegūto līdzfinansējumu iegulda izglītības iestādes un biedrības attīstībai.
◆ “Dižvanagi”
Biedrība dibināta bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām un viņu ģimeņu atbalstam. Šobrīd sniedz dažādus pakalpojumus šīm ģimenēm, rīko bērnu integrācijas dienas nometnes, nodrošina Mājas neirorehabilitācijas programmu, kā arī paliatīvo aprūpi, strādā pie bērnu rehabilitācijas centra izveides.
◆ “Dzīvnieku draugs”
Sociālā veterinārā klīnika sniedz bezmaksas veterināro palīdzību bezpajumtes dzīvniekiem un maznodrošināto cilvēku dzīvniekiem. Biedrība arī uztur dzīvnieku patversmi.
◆ “Hopp”
Pielāgotu velosipēdu un palīglīdzekļu ražotāji cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
◆ “Humusa komanda”
Uzņēmums veidots ar mērķi nodarbināt cilvēkus no Tuvo Austrumu valstīm, galvenokārt Irākas un Sīrijas, kas ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā.
◆ Kaņepes kultūras centrs
Nodrošina daudzveidīgu kultūras un izklaides programmu, nākotnē plāno attīstīt sociālo uzņēmējdarbību kultūras un izklaides sfērā.
◆ “Lude”
Nodarbina seniorus dizaina paklāju izgatavošanā. Paklāji ir nopērkami internetā vai dizaina veikalos.
◆ Koka arhitektūras fonds
Regulāri piedāvā informatīvus pasākumus par koka māju atjaunošanu un uzturēšanu, kā arī iesaista interesentus praktiskās nodarbēs. Centrā tiek nodrošinātas profesionālo mācību iestāžu studentu prakses vietas.
◆ “Otrā elpa”
Labdarības veikalu tīkls, kas ieņēmumus novirza pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un ziedošanas kultūras attīstībai Latvijā.
No socialauznemejdarbiba.lv
Kas ir sociālais uzņēmums?
◆ Uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu.
◆ Tas organizē darbību atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojumu tirgum.
◆ Peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai.
◆ Darbiniekiem tiek maksāta samērīga un tirgum atbilstoša atlīdzība par darbu.
◆ Uzņēmuma pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses.
No SOCIALAUZNEMEJDARBIBA.LV
