Labklājības ministre Dagnija Staķe, turpinot aktīvo reģionālo vizīšu sēriju, piektdien, 24.janvārī, apmeklēja Gulbenes rajonu.
Labklājības ministre Dagnija Staķe, turpinot aktīvo reģionālo vizīšu sēriju, piektdien, 24.janvārī, apmeklēja Gulbenes rajonu.
Ministre apmeklēja specializēto valsts sociālās aprūpes centru “Litene”, Tirzas sociālās aprūpes namu, Gulbenes pilsētas Sociālās aprūpes nodaļu, veco ļaužu dzīvojamo māju, kā arī diskutēja ar pašvaldību vadītājiem, sociālajiem darbiniekiem, pagasttiesu un bāriņtiesu vadītājiem un citiem interesentiem no Gulbenes, Valkas, Alūksnes, Balvu un Madonas rajona. Kopā ar labklājības ministri Gulbeni apmeklēja arī 8.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs Arvīds Ulme.
“Sociālie jautājumi ir svarīgākie katras pašvaldības darbā, tāpēc par tiem ir aktuālākās diskusijas,” uzsvēra ministre, skaidrojot, ka ir būtiski nodalīt veselības jautājumus no sociālajiem, šim mērķim izveidojot divas minis-trijas – Veselības lietu ministriju un Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kas darbību sāks 1.februārī. D.Staķe uzsvēra, ka sociālās un veselības jomas darbības spektrs ir ārkārtīgi plašs, tāpēc līdzšinējā kārtība, ka uzmanības lokā galvenokārt bija veselības jautājumi, nav pareizs. Vienlīdz aktuālas ir arī sociālās problēmas.
Pabalstu – naudā vai graudā
Uzsākot diskusiju, D.Staķe teica, ka amatā ir tikai divus mēnešus, tāpēc vēl nav kompetenta atbildēt uz visiem jautājumiem, lai gan tikusies ar visu departamentu vadītājiem. Viens no jautājumiem, par kuru valsts amatpersonai nācās paust viedokli, bija garantētais iztikas minimums (GMI). D.Staķe atzina, ka ir tā pretiniece, lai gan saskata arī pozitīvo.
“GMI mērķis ir pabalsta piešķiršana tām personām, kam tas patiesi ir nepieciešams. Lai realizētu minēto pabalstu piešķiršanu, daudz darba jāveic pašvaldību sociālā dienesta darbiniekiem. Ir iespējams GMI izmaksāt ne vien naudā, bet arī graudā. Zinu pašvaldības, kas strādā pēc pēdējā principa, jo tādējādi mazāks ir to cilvēku skaits, kas pagasta padomei adresē iesniegumu par pabalsta piešķiršanu,” secina D.Staķe. Ministre pozitīvi vērtēja līdzdalības pasākumus, kuros iesaistāms pabalsta saņēmējs. Savulaik strādājot vietējā pašvaldībā, D.Staķei nav sveša situācija, ka tiklīdz pabalsts ir jānopelna, cilvēkam to nevajag. “Izmaksājot GMI, sociālais darbinieks var reglamentēt tā izmantošanu,” uzsvēra ministre.
Videi jāstimulē jaunas darbavietas
Diskusijas dalībnieki interesējās, ko ministre domā par jaunu darbavietu radīšanu vietējās pašvaldībās.
“Tas galvenokārt ir Ekonomikas ministrijas jautājums, tomēr uzskatu, ka ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai ražotājs varētu uzsākt ražošanas procesu. Valdībai jābūt tai, kas rada vidi, kas stimulē cilvēkus radīt jaunas darba vietas. Es nevaru atbildēt, kāpēc iepriekšējo valdību laikā ir likvidētas konkrētas ražotnes,” teica D.Staķe un pauda sapratni, ka cilvēkiem šodien ir būtiski rast darbu.
Pansionātus nodot pašvaldībām
Pašvaldību vadītāji interesējās par to, cik pareiza ir iecere specializēto pansionātu pārvaldījumu uzticēt pašvaldībām. Latvijā šobrīd izveidojusies 700 cilvēku rinda, kas gaida, kad kādā no psihoneiroloģiskajiem pansionātiem atbrīvosies vieta. D.Staķe, stāstot par reālo situāciju šajos pansionātos, aprūpes centru “Litene” vērtēja kā karalisku, salīdzinot ar Latgalē redzēto. Ministre bilda, ka šo iestāžu slēgšana nav plānota, bet ir jārod finansiālas iespējas, lai tās sakārtotu.
Skaidrojot situāciju, ka 2005.gadā plānots specializētos pansionātus nodot pašvaldību pārvaldījumā, D.Staķe atzina, ka ministrijas strādā pēc “politiskā uzstādījuma”, tāpēc, piemēram, Rīga labprāt vēlas pārņemt no valsts specializētos pansionātus, kamēr mazās pašvaldības par šo procesu ir nobažījušās. “Problēmas risinājums ir tikai tāds, ka, nododot pansionātu pašvaldībām, tām piešķir finansējumu to uzturēšanai. Manuprāt, iestādēm, kurās izvietoti cilvēki ar speciālām vajadzībām, ir jāsaņem valsts finansējums, bet to apsaimniekošana jāuztic pašvaldībai. Nevar būt tā, ka valsts pašvaldībai nodod pansionātu, kam nepieciešams kapitālais remonts, lai pašvaldība tiek galā, kā var,” teica ministre. Viņa uzskata, ka valsts investīciju programmā jābūt līdzvērtīgam finansējumam kā valsts, tā pašvaldību pansionātiem. “Mani tracina fakts, ka laikā, kad valsts pakļautības pansionāts saņem trīskārtēju finansiālu atbalstu, pansionāts, kas atrodas pašvaldības pārziņā – neko. Konkrētajā jautājumā aizstāvu pašvaldības viedokli,” bilda D.Staķe.
Pašvaldības un ministrija – vienā laivā
D.Staķe uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai cilvēki varētu apmeklēt sanatorijas. Savukārt šajās iestādēs atpūtas un izklaides funkcijas jāaizstāj ar ārstnieciskajām.
“Esmu nolēmusi aktīvi sekot šim procesam, jo nebija pareizi “atņemt” līdzekļus, kas saistīti ar sociālo rehabilitāciju, lai tos izlietotu citam. Problēma nav tikai rehabilitācija, bet darba iespējas daudziem cilvēkiem. Manā izpratnē cilvēkam ar vienu rehabilitācijas reizi nepietiek, tāpēc kopā ar veselības ministru jāapsēžas pie sarunu galda un jānodala pasākumi, kas saistīti ar veselību un rehabilitāciju,” uzvēra labklājības ministre. Viņa atzina, ka saistībā ar sociālo rehabilitāciju šobrīd “vienā laivā atrodas gan vietējās pašvaldības, gan Labklājības ministrija”.
Pensijas – darbības prioritāte
Labklājības ministre, vairākkārt tiekoties ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, secinājusi, ka par vienu no darbības prioritātēm jākļūst mazo pensiju palielinājam. “Pensiju sistēmu valstī kopumā vērtēju kā labu, bet valsts budžetā tai jāparedz ievērojami lielāks finansējums, jo pensija ievērojamai sabiedrības daļai ir “dzīvības vai nāves jautājums”, kas saistīts ar medikamentu iegādi, ārstēšanās iespējām un pārtikas iegādi. Esmu vienisprātis ar pensionāriem, kas bilst, ka medikamenti ir dārgi, bet pensionārs nav diagnoze. Problēma ir nelielajās pensijās, lai gan arī tas, ka mūsu valstī pensijas maksā regulāri, ir pozitīvs fakts,” teica ministre.
Viņa atzina, ka vaina rodama arī “aplokšņu algās”, tādējādi ļaujot lielām naudas summām apiet valsts kasi. D.Staķe, uzklausot pensionāru domas, apņēmās tās paust arī citās augstākstāvošajās instancēs. Viņa pauda sapratni izteikumos par SIA “Lattelekom” nodomu paaugstināt abonentmaksu, kā arī par obligāto veselības apdrošināšanu.
Pagastu apvienošana nav sviestmaize
D.Staķe atzina, ka vietējo pašvaldību apvienošana jebkurā gadījumā cilvēkos radīs sociālo spriedzi. “Esmu pret pagastu apvienošanu un novadu veidošanu. Ja kādam šā procesa rezultātā nākas zaudēt, es nevaru apgalvot, ka viss ir kārtībā. Vietējo pašvaldību apvienošana nav sviestmaize. Un tas nav pagasts, kurā pēc apvienošanas tik vien ir kā bijusī pagastmāja. Ir jābūt izglītības un veselības iestādei, tirdzniecības uzņēmumam, kultūras centram un citam,” teica ministre.
