Vislielākā atvaļinājuma priekšrocība man vienmēr šķitusi iespēja rītos beidzot kārtīgi izgulēties un mierīgi izbaudīt sajūtu, ka nav nekur jāsteidzas.
Vislielākā atvaļinājuma priekšrocība man vienmēr šķitusi iespēja rītos beidzot kārtīgi izgulēties un mierīgi izbaudīt sajūtu, ka nav nekur jāsteidzas. Taču diemžēl visas manas cerības sagrūst kādā karstā augusta rītā. Pa miegam vēl nesaprotu, vai sapņoju par iepriekšējā vakarā redzētās šausmu filmas tēliem. Bet, atverot acis, saprotu, ka tie nav sapņi, bet īstenība. Vai tiešām kāds pirms pulksten 7.00 no rīta grib nojaukt daudzdzīvokļu māju gandrīz pilsētas centrā! Neierasta rosība agrajā rīta stundā sākas visā mājā. Domāju gan, jo trakais griezējs ir uzrāvis kājās visus. Atveru vaļā logu, un man par pārsteigumu izrādās, ka griezējam nemaz nav ļauna nodoma. Viņš vienkārši pļauj zāli. Tomēr nespēju viņa labos nolūkus novērtēt, vienīgā doma, kas man valda galvā: žēl, ka mājās beigušās olas un pie rokas nav ūdens spaiņa. Tikmēr vienā angļu mierā griezējs turpina rīta orģijas. Saprotams, ka viņam vieglāk savu darbiņu paveikt agrāk no rīta, kad termometra stabiņš nav vēl uzkāpis līdz + 30 grādu atzīmei. Taču ne jau visi pilsētas iedzīvotāji var pārkārtot savu darbdienu tā, lai pusdienas karstumu aizvadītu diendusā ēnā zem koka. Bet par to griezējs īpaši nav domājis. Patiesībā man tiešām laimējies, ka ir atvaļinājums. Pēc pāris stundām, savus pienākumus paveicis, centīgais strādnieks izbeidz trokšņot, un es varu mēģināt iemigt no jauna. Varu tikai izteikt līdzjūtību tiem kaimiņiem, kam pēc tāda murgaina rīta jādodas uz darbu un jāpavada tur garas stundas par spīti tam, ka ārā valda nežēlīgs karstums.
Pēc kādām dienām, kad trakais rīts jau piemirsies, mani atkal sagaida jauni pārsteigumi. Apņemšanos paveikt iekrājušos mājas darbus izjauc vienkāršs iemesls – nav elektrības. Vai tiešām tā atslēgta? Varbūt ikdienas rūpēs iegrimusi, esmu aizmirsusi nomaksāt par patērēto elektroenerģiju, bet brīdinājums par atslēgšanu no neaizslēgtās pastkastītes vienkārši pazudis. Izmisusi metos meklēt norēķinu grāmatiņu un dusmās sevi šaustu par vieglprātību. Taču vismaz tajā ziņā viss ir kārtībā. Varbūt “izsisti korķi”? Prātoju tālāk, bet, ieejot kāpņu telpā, nomierinos, jo izrādās: elektrības nav visā mājā un pat visā ielā. Kāpēc un cik ilgi? To var tikai zīlēt. Nekur kāpņu telpā nemanu arī paziņojumu, kurā būtu informācija, ka elektrības nebūs. Nav izvēles, pacietīgi gaidu, un ap pusdienlaiku spuldzīte man par prieku iedegas.
Iespējams, ka tie ir tikai tādi sīkumi. Bet tie tik uzskatāmi parāda attieksmi, ka iedzīvotāja intereses nav vērā ņemamas. Apkalpojošās iestādes vai uzņēmuma darbinieki neaizmirsīs nikni norādīt, ka nav nomaksāti rēķini, un pieskaitīs vēl soda naudu. Vai tādā gadījumā arī man nebūtu tiesības prasīt soda naudu par attieksmi?
