Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļā regulāri saņem sūdzības par nelikumīgām atkritumu izgāztuvēm – krātuvēm pilsētā un laukos.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļā regulāri saņem sūdzības par nelikumīgām atkritumu izgāztuvēm – krātuvēm pilsētā un laukos.
Iedzīvotāji zvana arī uz Valsts vides dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 8000828, pa kuru iedzīvotāji tiek aicināti sniegt informāciju par dažādām, ar vides aizsardzību saistītām, problemātiskām situācijām, negadījumiem un avārijām. Valsts vides dienests telefoniski saņemto informāciju nodod pārbaudei vides speciālistiem Gulbenē.
“Ir daudz mutisku sūdzību, ka netiek pienācīgi kopti stāvlaukumi, ka kaimiņam pagalms vai mājas vieta nav sakopta. Kopā ar pašvaldību tiek pārbaudītas vietas un meklēts risinājums, kā zināms, atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldības kompetencē,” laikrakstam saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas speciāliste Inese Sedleniece.
Sūdzības bijušas par atsevišķām vietām Gulbenē, piemēram, Blaumaņa ielā, pie garāžām. Tur izveidojusies patvarīga atkritumu izbēršanas vieta. Sūdzības ir arī par bīstamo atkritumu glabāšanu, piemēram, auto remonta vietās. I.Sedleniece mudina teritoriju apsaimniekotājiem neskaidros jautājumus noskaidrot pie vides speciālistiem. Viņa novērojusi, ka ir atkritumi automašīnu stāvlaukumā, izbraucot no Gulbenes, Stradu pagasta teritorijā, kā arī stāvlaukumā pie Gaujas tilta, kas, izbraucot no Gulbenes, atrodas kreisajā pusē. Tāpat jāsakārto laukums Tirzas upes krastā.
“Stāvlaukumu apsaimniekošanā ir problēmas. It kā par šiem stāvlaukumiem atbild ceļu pārvalde. Esam ar šo iestādi sazinājušies. Secināms, ka atkritumu apsaimniekošanas pamatā tomēr ir pašvaldības atbildība un sadarbība ar pašvaldību,” saka I.Sedleniece.
Viņa aicina iedzīvotājus, iestādes un organizācijas sakopt savas teritorijas, lai nebūtu nepatīkamu situāciju un sodu sankciju, kas var sāpīgi ietekmēt iedzīvotāju un uzņēmēju maciņus – paredzētais soda lielums fiziskajām personām ir no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no simts līdz piecsimt latiem.
“Drīzumā savu darbību sāks Malienas sadzīves atkritumu poligons, kas paredz mazo, oficiāli esošo izgāztuvju rekultivāciju. Daudz darba ir pašvaldībām, jāmeklē risinājumi atkritumu apsaimniekošanai pēc esošo izgāztuvju slēgšanas un rekultivācijas,” saka I.Sedleniece.
Viņa uzsver, ka ikvienas privātmājas saimniekam ir laiks padomāt par atkritumu konteineriem, kuri paredzēti atkritumu savākšanai, uzglabāšanai, un atkritumu apglabāšanu izgāztuvēs.
“Katrs saimnieks savā teritorijā atbild par atkritumu apsaimniekošanu. Mēs visi esam atkritumu radītāji un arī apsaimniekotāji. Mūsu rajonu pagastos ir sadzīves atkritumu izgāztuves. Ir pagasti, kas paši nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu. Ir atkritumu apsaimniekotāju firmas, ar kurām var slēgt līgumus,” atgādina I.Sedleniece.
Valstī atkritumu apsaimniekošanu reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums un Ministru kabineta noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus. Bīstamo atkritumu īpašības rodas tikai pēc vielas vai produkta izlietošanas, piemēram, atstrādātās eļļas, izlietotās baterijas, akumulatori.
“Ir neliels progress bīstamo atkritumu apsaimniekošanā. Veikalos tiek uzstādītas kastītes izlietoto bateriju savākšanai. Autoremontdarbnīcas slēdz līgumus par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Bet vai tālāka šo atkritumu apsaimniekošana notiek, vai atkritumi nonāk vietā, kur notiek pārstrāde vai to utilizācija? Arvien vairāk tiek domāts par kontroli un uzraudzību atkritumu apsaimniekošanas jomā,” saka I.Sedleniece.
