Spraiga rosība pirms Jāņiem valda arī pļavās, jo ganāmpulku īpašnieki steidz gatavot lopbarību. Šogad salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem rajona pļavās būs redzams mazāk siena gubu, jo zemnieki izvēlējušies zāli rullēt.
Spraiga rosība pirms Jāņiem valda arī pļavās, jo ganāmpulku īpašnieki steidz gatavot lopbarību.
Šogad salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem rajona pļavās būs redzams mazāk siena gubu, jo zemnieki izvēlējušies zāli rullēt. Daudzi paši iegādājušies rulonu preses. Tiek pildītas arī skābbarības bedres.
“Pavasaris ieilga, bija auksts, tāpēc tie, kas izvēlējušies zāli rullēt, rīkojas vispareizāk. Arī pirmais pļāvums ir slikts. Tas jāveic maksimāli ātri, jo agrās stiebrzāles – pļavu auzene, airene, kamolzāle un citas jau sāk pārkoksnēties, īpaši pļavās vai ilggadīgajos zālājos, kas netika mēsloti. Vietās, kur pļavās ir smilšaina augsne, augi cieš no sausuma, piemēram, zelmeņos ar sarkano āboliņu, āboliņa galvas, kas sākušas sārtoties, vīst. Ja zelmenis netiks nopļauts, sausuma rezultātā āboliņš noguls pavisam,” situāciju raksturo augkopības speciāliste Lūcija Cīrule. Viņa iesaka pēc pirmā pļāvuma pļavas virsmēslot ar slāpekli, jo tad krietni labāks būs otrais pļāvums.
Cītīgi lopbarību 472 slaucamām govīm gādā SIA “Rainis” Lejasciema pagastā. Valdes priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs stāsta, ka līdz Jāņiem tiks piepildītas piecas skābbarības bedres Sinolē, bet trīs – Mālmuižas pusē. Katrā bedrē iepildot 600 tonnas zaļās masas, kopumā tiks sarūpētas 4800 tonnas skābbarības.
Lizuma pagastā SIA “Brīvzemnieki” lopbarību sāka gatavot jau 13. jūnijā, kad bedrēs sāka likt zaļo masu. Pirms svētkiem bedrēs ieliktas jau 1300 tonnas skābbarības. Darbs turpināsies arī pēc līgošanas, jo kopumā vajadzīgas vismaz 4000 tonnas. SIA “Brīvzemnieki” valdes priekšsēdētāja Gunta Biteniece stāsta, ka šogad zaļās masas ir salīdzinoši mazāk nekā citus gadus.
Arī rajona bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste Inta Serģe pārliecināta, ka lauksaimniekiem lielākās cerības jāsaista ar otrreizējo pļāvumu, jo šobrīd no viena hektāra lielas platības iespējams iegūt tikai piecas tonnas zaļās masas, tas ir ļoti maz.
“Ja tagad zemnieki nekavēsies ar zāles pļaušanu, tad viņi var cerēt uz labu atālu, jo prognozes liecina, ka jūlija pirmā dekāde būs mitra,” bilst speciāliste. Viņa iesaka izmantot arī laiku, kad mēness griežas uz veco pusi, jo vecā mēnesī pļauta zāle labāk žūst.
“Arī dārzus iesaku izravēt vēl pirms Jāņiem, jo vecā mēnesī ravētos stādījumos pēc tam nezāles aug krietni lēnāk,” saka I.Serģe.
