Galvenais cēlonis – neuzmanīga rīcība ar uguni
Pēc lietavām ugunsbīstamība mežos ir mazinājusies, bet pirms tām Latvijas ziemeļaustrumos – Alūksnes, Gulbenes, Madonas un Valkas apkaimē, kā arī Vidzemes augstienē tā bija visaugstākajā līmenī. Tomēr tuvākajās dienās Gulbenes novada mežos tāpat saglabājas paaugstināta ugunsbīstamība.
Izdeguši vairāk nekā 14 hektāri meža
Šogad Latvijas valsts mežos pavisam bijuši 89 ugunsgrēki, un 34 ugunsnelaimēs Valsts meža dienests fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes. Ļaunprātīgi izraisītajos ugunsgrēkos nopostīti 17 hektāri meža. Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs atzīst, ka tik sausā un ugunsbīstamā periodā kā pašlaik mežos var priecāties pat par bebru radītajiem aizsprostiem, kur uzkrājas ūdens. “Ja nebūtu bebru, tad bieži vien nebūtu iespējams dabūt ūdeni meža ugunsgrēku dzēšanai. Jo tālāk jābrauc pēc ūdens, jo ceļā paiet ilgāks laiks un izdeg lielāka meža platība,” uzsver P.Drozdovs. Viņš norāda, ka lielāka ugunsbīstamība ir vērojama virsmežniecības teritorijas rietumos, kur atrodas Valkas novada Zvārtavas un Vijciema pagasts, Smiltenes novads, Gaujienas pagasts. “Līdz 31.maijam ir bijuši jau 15 meža ugunsgrēki, kopējā izdegusī platība – 14,09 hektāri. No tiem meža zeme ir apmēram puse – 7,18 ha, pārējā platība ir jaunaudzes – 4,8 ha. Ir dzēsta arī kūla, lai pasargātu mežu. Tieši kūlas vai salmu degšana visbiežāk izraisa meža ugunsgrēkus. Tikai vienā gadījumā iemesls ir bijis elektrības īssavienojums, ko radīja meža īpašnieks, zāģējot kokus. Ir arī ļaunprātīga dedzināšana, kas konstatēta Tirzas pagastā. Tomēr visbiežāk cēlonis ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Lielākais ugunsgrēks bija 23.maijā Beļavas pagastā, kur izdega jaunaudze 2,27 hektāru platībā. Tā bija ceļmalā, tāpēc iespējams, ka degšanu izraisīja no mašīnas izmests izsmēķis,” komentē P.Drozdovs. Pēdējais ugunsgrēks bija 5.jūnijā Lejasciema pagastā, kur izdega 0,8 hektāri meža.
Atjaunos trīs ugunsnovērošanas torņus
Virsmežniecības teritorijā ir 18 ugunsnovērošanas torņi. Divi torņi, kas atrodas Stāmerienā un Gaujienā, nav vairs piemēroti ekspluatācijai. Gaujienas torni Dārzciemā nav paredzēts atjaunot. Stāmerienā ir bojāta torņa kabīne, par ko atbildīgi ir demolētāji. Lai novērstu kāpšanu novērošanas tornī un to nebojātu, būtu jāuzstāda videokamera, kā to izdarīja Alūksnē Tempļakalnā. Paredzams, ka rudens pusē tornis tiks atjaunots, ja izdosies piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu. “Pagājušajā gadā neviens tornis netika rekonstruēts, bet 2014.gadā no jauna uzcēla divus torņus – Rankā un Alūksnē, rekonstruēja trīs torņus. Visos rekonstruētajos torņos ir saules baterijas, kas ļauj to uzturēšanu padarīt ekonomiskāku. Tiek arī domāts, ka torņus varētu aprīkot ar videokamerām, lai ugunsbīstamajā periodā tajos visu laiku nebūtu jāsēž dežurantam. Tas ir nākotnes projekts, bet pagaidām lētāk ir algot dežurantus,” atzīst P.Drozdovs. Šogad rekonstrukciju veiks arī Zeltiņu un Bejas tornim.
Ir divas meža ugunsdzēsības stacijas – Alūksnes un Gulbenes, kuru rīcībā ir ugunsgrēku dzēšanas automašīnas. Tās nav jaunas, vecākā mašīna ir no 1979.gada. Tikai viena ir jauna mašīna – 2011.gada ražojums.
Fakti
2014.gadā Ziemeļaustrumu virsmežniecībā bijuši 29 meža ugunsgrēki, kuros izdega 21 hektārs meža, bet pērn – 16 ugunsgrēki, kuros izdega 5,4 hektāru liela platība. 2015.gadā valsts mežos bijuši 9 ugunsgrēki, kuros nodarīti 24 349 eiro zaudējumi. Pērn pirmais ugunsgrēks bija 12.maijā, bet 2014.gadā mežs dega jau 14.martā. Šogad pirmais ugunsgrēks bija 10.aprīlī Stāmerienas pagasta teritorijā. Tur izdega 0,17 hektāri meža.
