Sestdien ziņkārības dēļ Gulbenes vidusskolā aizgāju uz tikšanos ar Ingunu Sudrabu, biju pārsteigta, ka bija tik maz interesentu. Aizgāju, lai dzirdētu, kas notiek ar pilsētas skolām. Atbildes neguvu. Man smiekli nāca, ka Gulbenes vidusskolas vietā grib liceju. Tad jau Latvijā būs divi liceji. Rīgas franču licejs, kurā mācās mana mazmeita, un Gulbenes licejs. Manas trīs meitas savulaik ir pabeigušas Gulbenes valsts ģimnāziju, studējušas Rīgā, tagad turpat dzīvo un strādā. Man nedraud tas, ka mani mazbērni varētu iet skolā Gulbenē. Tomēr esmu satraukta, dzirdot baumas, cik ļoti ir krities mūsu ģimnāzijas prestižs, cik maz tur ir skolēnu. Ja pedagogi nav varējuši noturēt valsts ģimnāzijas statusu, tad uzskatu, ka mums tas nav par katru cenu jānotur. Lai atkal Gulbenē kā senāk ir divas vidusskolas – latviešu un krievu, kā agrāk teicām. Esmu pārsteigta arī, dzirdot, ka Gulbenes 2.vidusskolā daudzi vecie skolotāji stundas joprojām vada lauzītā latviešu valodā. Tas nenāk par labu ne krievu, ne latviešu tautības bērniem.
