Trūkst politiskās gribas gādāt par investīcijām reģionu attīstībā
Vēlētājus reģionos, protams, visvairāk interesē partiju priekšvēlēšanu solījumi, ko tās darīs, lai panāktu uzplaukumu no Rīgas attālākajos novados. Tāpēc tika aptaujāti partiju, kuras varētu iekļūt 12.Saeimā, deputātu kandidāti, kuri ir Vidzemes sarakstu “galvgalī”, tātad varētu rūpēties arī par solījumu izpildi. Ņemot vērā, cik maz ir darīts, lai apdzīvotās vietas laukos nepaliktu ne tikai bez ražošanas uzņēmumiem, skolām un kultūras iestādēm, bet arī citiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, pārsteidz, cik naski atkal tiek apgalvots – būs, viss būs, ja tikai tiksim ievēlēti.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze kandidē ZZS Vidzemes sarakstā ar 4.numuru. “ZZS ir cīnījusies par to, lai līdzekļi tiktu sadalīti godīgāk pa reģioniem. Nacionālajā attīstības plānā ir minēts, ka ir jāattīsta policentri, kas ir noteikti vairāk nekā 30. Diemžēl līdz šim naudas sadale ir bijusi monocentriska. Tas nav pareizi, tāpēc mūsu partijas pārstāvji brauca līdzi uz Briseli, lai Eiroparlamenta ierēdņiem argumentētu nepieciešamību saņemt līdzfinansējumu ne tikai lielajiem reģionu centriem. Tagad arī mazās pilsētas un novadi var pretendēt uz finansiālu atbalstu,” skaidro A.Krauze. Jāatgādina, ka ZZS 12 gadus ir bijusi valdošās koalīcijas sastāvā, tāpēc ieinteresētība un atbalsts attālāko novadu attīstībā varēja būt jūtamāks. Deputāta kandidāts iebilst, ka visi rekonstrukciju projekti tiek īstenoti ar ES fondu līdzfinansējumu. Turklāt partijas ministri nekad nav bijuši tieši atbildīgi par šīs naudas sadali. “Ja nebūtu mūsu priekšlikumu, tad situācija droši vien būtu vēl sliktāka,” saka A.Krauze.
“Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāta kandidāts Jānis Dombrava, kurš Vidzemes sarakstā startē ar 2.numuru, norāda, ka partijas vadītās VARAM ministrijas iniciatīva ir veidot īpašu fondu, kurā tiek ieskaitīta daļa no uzņēmumu ienākumu nodokļa, ko varētu izlietot mazāk attīstīto novadu uzņēmējdarbības veicināšanai. Lai iecere tiktu īstenota, Saeimā būtu jāpieņem grozījumi likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli. Šis jautājums ir saistīts arī ar nākamā gada budžeta veidošanu. “Tiek izvērtēta iespēja ieviest diferencētus nodokļus vai paredzēt cita veida atvieglojumus attālākajos reģionos. Šobrīd ir vērojama tendence, ka iedzīvotāji pamet pierobežas pagastus ne tikai Latgalē, bet arī Ziemeļvidzemē un Dienvidzemgalē,” uzsver J.Dombrava. Viņš atzīst, ka ir nepieciešamas plašas diskusijas, kā varētu piemērot nodokļu atvieglojumus, lai uzņēmumi no Pierīgas necenstos pārreģistrēties laukos un nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci. “Nesakām, ka būs nodokļu atlaides. Taču tā ir viena no diskusijām, lai meklētu risinājumus pierobežas uzņēmēju konkurētspējas palielināšanai. Iespējams, varētu būt kādas subsīdijas vai īpaša valsts atbalsta programma,” komentē deputāta kandidāts. Perspektīvā nacionālā apvienība gatavojas pārskatīt nacionālās attīstības centrus, jo partija uzskata – tie nav iezīmēti optimāli. “Latvijā var vērot, ka lieli līdzekļi ir novirzīti lielajām pilsētām un politiski pietuvinātām pašvaldībām. Turklāt vajadzētu vērtēt, cik lietderīgi šie līdzekļi ir izlietoti. Tāpēc ir tā, ka pēc lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas līdzīgas pašvaldības attīstās dažādi. Smiltene ir neliela, bet pēc ekonomiskajiem rādītājiem uz vienu iedzīvotāju ir krietni priekšā Rēzeknei, kur ir saņemtas lielas investīcijas,” salīdzina J.Dombrava.
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš kandidē “No sirds Latvijai” sarakstā, uzsver, ka vēlas saglabāt Latvijas laukiem raksturīgo vidi, lai tur paliktu ģimenes un tām būtu darbs. “Tāpēc ir jāsaglabā arī lauku skolu tīkls. Reģionu ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar dažādu fondu finansējuma piesaisti. Tāpēc nedrīkstētu pieļaut, ka projekta īstenošana ir atkarīga no pašvaldības vai cilvēku iespējām nodrošināt līdzfinansējumu,” norāda G.Kūtris. Viņaprāt, ir absurdi, ka daudzi iedzīvotāji atsakās no iespējas savas mājas pievienot kopējam ūdensvada un kanalizācijas tīklam, jo nav tam naudas. “Valsts atbildība ir veicināt mazo uzņēmumu veidošanos lauku teritorijās. Nevis gaidīt, ka tie veidos kooperatīvus, bet aktīvi iesaistīties šajā procesā, kā arī palīdzēt atrast produkcijas noieta tirgus,” uzskata deputāta kandidāts. G.Kūtris secina, ka Eiropas Savienības fondu finansējums netiek pilnībā izmantots.
Lai panāktu būtisku atbalstu reģioniem, Saeimā ir jābūt vairāk reģionu deputātiem. G.Kūtris ir sagatavojis likumprojektus par tautas vēlētu prezidentu un par vēlēšanu sistēmas maiņu.
“Vienotības” priekšvēlēšanu programmā pēdējais punkts paredz līdzsvarotu reģionu attīstību. Turklāt šis punkts ir papildināts ar skaidrojumu, ka attīstības programma ir nepieciešama katram reģionam. “Ir nepieciešams izstrādāt attīstības programmu katram reģionam, līdzīgi kā veiksmīgi tiek īstenota Latgales attīstības programma. Ir gūta pieredze, ka tā var veiksmīgi piesaistīt investīcijas un tām ir lielāka atdeve,” stāsta partijas Vidzemes saraksta deputāta kandidāte Zanda Kalniņa – Lukaševica. Viņa uzsver, ka attīstības stūrakmens ir nodarbinātība un darbavietas. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs atbalsts uzņēmējdarbībai un izglītībai, lai sagatavotu kvalificētu darbaspēku, kā arī jānodrošina atbilstoša infrastruktūra. “Ir vajadzīgas nevis nodokļu atlaides visiem uzņēmējiem pierobežā, bet mērķtiecīgs atbalsts konkrētu uzņēmumu attīstībai, piemēram, ceļu sakārtošanai līdz ražotnei vai elektrības jaudas palielināšanai. Alūksnē ir plānota industriālās teritorijas attīstība. Tur tiks radītas iespējas sākt ražošanu telpās, kur ir pievadīts ūdens un elektrība,” komentē deputāta kandidāte. Viņa atzīst, ka reģionu attīstībai ir jāparedz vairāk naudas. Turpmāk struktūrfondos būs iezīmēts finansējums pašvaldībām.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kurš ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Vidzemes saraksta līderis, norāda, ka reģionu attīstībai svarīgākais ir radīt darbavietas, turklāt pietiekami labi apmaksātas darbavietas. “Ir nepieciešamas investīcijas, tāpēc piedāvājam dibināt attīstības banku. Mūsu partijas priekšvēlēšanu programmā ir paredzēts daļu no otrā pensijas līmeņa uzkrājumiem, valsts budžeta dotācijām un Latvijas bankas līdzekļiem ieguldīt ražošanā, zinātnē un reģionu attīstībā. Tas nozīmē, ka šos līdzekļus ieguldām bankas kapitālā, nevis tērējam, turklāt piesaistām līdzekļus no citiem fondiem. Tas dotu iespēju par katru ieguldīto eiro piesaistīt vēl 10 eiro attīstībai,” skaidro I.Zariņš. Viņš uzsver, ka tādējādi esošie naudas līdzekļi tiktu izmantoti daudz efektīvāk. Saeimas deputāts atklāj, ka šobrīd ir paredzētas izmaiņas likumdošanā, lai pensiju fondu līdzekļus varētu ieguldīt valsts ekonomikas attīstībā. “Līdz šim pensiju fondu pārvaldītājiem nav bijusi motivācija investēt uzkrājumus ražošanā, jo vienkāršāk ir tos ieguldīt vērtspapīros, nevis attīstības projektos,” atzīst I.Zariņš.
“Latvijas Reģionu apvienība tika izveidota, lai cilvēki gribētu un varētu dzīvot Latvijā. Panākt sabalansētu reģionu attīstību ir mūsu partijas prioritāte,” uzsver partijas Vidzemes saraksta līderis Mārtiņš Bondars. Viņš atgādina, ka nacionālās attīstības plānā 2014. – 2020.gadam, uz kā pamata plānota Eiropas fondu līdzekļu pieejamība, tā ir paredzēta saskaņā ar reģionālās attīstības modeli “deviņi plus 21”. Tiesa, tiek rosināts pārskatīt šo modeli, lai uz finansiālu atbalstu varētu pretendēt arī mazo novadu pašvaldības. “Ja netiks veiktas izmaiņas, jau tagad var prognozēt, ka tas veicinās jaunu emigrācijas vilni – cilvēki izbrauks no valsts, it sevišķi no attālajiem reģioniem. Uzskatām, ka viņu dzīves apstākļu uzlabošanai ir nepieciešamas subsīdijas,” spriež deputāta kandidāts. Tiesa, šobrīd nav precīzas prognozes, vai Reģionālās apvienības deputāti būs Saeimā. M.Bondars uzskata, ka var būt pārliecināti – partija tiks pārstāvēta, pārvarot 5 procentu barjeru.
Viedoklis
Vai cerēt uz tukšu solījumu izpildi?
Kārtējo reizi var secināt, ka partiju priekšvēlēšanu programmās par reģionu attīstību nav gandrīz ne vārda. Manuprāt, ar to arī skaidrojama līdzšinējā prakse, kas liecina – par to ir domāts maz un darīts – vēl mazāk. Tāpēc, uzklausot deputātu kandidātu sarakstu līderus, pārsteidz, cik daudz tie var stāstīt, kas tiks darīts, lai visos reģionos cilvēkiem būtu darbs, lai ārsts būtu pieejams tad, kad tas ir nepieciešams, lai varētu apmeklēt operas, baleta un teātra izrādes, lai bērni iegūtu konkurētspējīgu izglītību, nemērojot tālu ceļu uz lielajām pilsētām vai ārzemēm, lai brīvajā laikā varētu nodarboties ar sportu vai apmierināt citas intereses. Ar šādu mērķi tika veidotas reģionu partijas, no kurām vairākas apvienojušās kopējam startam Latvijas Reģionu apvienības sarakstā.
Reģionu apvienība priekšvēlēšanu programmā sola panākt vienādas attīstības iespējas Eiropas Savienības fondu līdzekļu un valsts investīciju sadalē, saglabāt mikrouzņēmumu nodokli 9% un atjaunot ceļu fondu, lai būtu nodrošināts finansējums ceļu sakārtošanai. Diemžēl saraksta līderis Mārtiņš Bondars neskaidro, kā to varētu panākt. Viens no ZZS (partija vairākus sasaukumus bijusi un ir valdošajā koalīcijā) saraksta līderiem Armands Krauze apgalvo, ka partija visu laiku cīnās, lai līdzekļi tiktu sadalīti godīgi starp reģioniem. Ja tā, tad jāsecina – ne visai sekmīgi. Savukārt nacionālās apvienības Saeimas deputāts Jānis Dombrava uzskata, ka atkal vajadzētu diskutēt par diferencētu nodokļu sistēmu. Cik par to tāpat kā par progresīvo ienākumu nodokli ir runāts un spriests! Tagad savā priekšvēlēšanu programmā par to iestājas “Saskaņa”. Dzirdēti arī citu partiju politiķu solījumi, kas pēc vēlēšanām parasti tiek aizmirsti. Skandināvijas valstīs progresīvo nodokli ieviesa, pirms vēl bija sasniegts pašreizējais labklājības līmenis.
“No sirds Latvijai” ieceres labprāt atbalstītu katrs iedzīvotājs. Taču tie ir tikai vārdi, kam trūkst seguma. Šķiet, solītājiem nav skaidrs, kā sasniegt vēlamo, ja partijas deputāti iekļūs Saeimā. Tiesa, ne tikai šī partija sola tā, it kā pastāvētu iespēja iegūt vairumu deputātu mandātu. Var paredzēt, ka noteicoša Saeimā varētu būt “Vienotības” deputātu nostāja. Partija sola sagatavot katra reģiona attīstības programmu. Nav gan saprotams, kāpēc tādas nebija visus šos gadus. Bet programmas vēl nav. Kamēr par reģionu attīstības nepieciešamību nebūs vienprātības Saeimas deputātu vairākumam, tikmēr viss paliks kā līdz šim.
