Gulbenes ģimnāzijas skolotājas Lauras Anžes sapnis bijis redzēt īstus palmu mežus, kaktusus, Ķīnas rozi ziedam tāpat kā pīpeni pļavā. Nu tas ir piepildīts, jo kopā ar vīru pavadītas jaukas septiņpadsmit dienas ceļojumā pa Spāniju.
Gulbenes ģimnāzijas skolotājas Lauras Anžes sapnis bijis redzēt īstus palmu mežus, kaktusus, Ķīnas rozi ziedam tāpat kā pīpeni pļavā. Nu tas ir piepildīts, jo kopā ar vīru pavadītas jaukas septiņpadsmit dienas ceļojumā pa Spāniju.
“Ceļojuma laikā šķērsojām deviņas valstis: Lietuvu, Poliju, Vāciju, Franciju, Austriju, Andoru, Monako, Itāliju un Spāniju. Un, tā kā mums bija lieliska gide no ceļojumu firmas “Relax ture”, katra valsts palikusi prātā ar kaut ko īpašu un būtisku, kam ikdienā nekad nepievērstu uzmanību,” atmiņās par ceļojumu dalās Laura Anže.
Ceļojuma galamērķis bijusi Spānija, kur redzēts un izbaudīts daudz kas jauns. “Katrai ceļojuma dienai bija savs moto. Pirmā iesākās ar vārdiem – katru dienu var sākt kā jaunu dzīvi. Līdz šim Spānija saistījās ar vēršu cīņām, olīvēm un Karmenu. Spānijā tagad ir trešais pavasaris, kad otrā raža jau novākta un īpašnieki veido jaunus stādījumus. Liela daļa augu un ziedu bija vēl pumpuros, bet ražas būs Ziemassvētkos,” saka Laura.
Fascinē Spānijas daba
“Lielāko daļu ceļojuma pavadījām nelielā pilsētiņā Almunekārā Spānijas dienvidos. Tūristiem tā paliek prātā ar skaisti zilo jūru, kam krāsu nosaka īpašs sāls koncentrāts, baltajām smiltīm un akmeņiem. Palmas aug kā Latvijā alkšņi un kārkli, agaves pusotra metra augstas – sulīgas un veselīgas. Ķīnas rozes ziedi tik lieli un daudz, ka bija jāiet pataustīt, vai tie ir īsti. Papagaiļi kā zvirbuļi čivina palmā. Apķerties ap lielu palmu, redzēt, kā aug dateles, kurām pat var tikt klāt – tādēļ arī vērts braukt šos kilometrus un izjust pavisam citu pasauli,” redzētajā dalās Laura.
Spāņi rada draudzīgu atmosfēru
Dzirdēts par spāņu kūtrumu un slinkumu, arī par lielajām nekārtībām ielās. “Salīdzinot ar itāļiem, spāņi nav uzbāzīgi, ir omulīgi, pieklājīgi un smaidīgi cilvēki. Protams, viņiem ir dienvidnieku temperaments, bet viņi rada uzticību. Naktī, pastaigājoties pa pilsētu, vairāk jābaidās no tūristiem, nevis spāņiem,” saka Laura. Arī vēršu cīņas liecina par spāņu dabu un dzīves ritmu – asumu. Bet mīļais sasveicināšanās vārds, ko lieto gan promenentas personas, gan studenti – olā! – uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
Jāpierod pie spāņu virtuves
Spānijā viens no Lauras mērķiem bijis nobaudīt nacionālos ēdienus. “Pie tiem bija jāpierod. Ja, nobaudot pirmo kumosu, tas iegaršojas, tad spāņu ēdienu gribas gatavot arī mājās. Viņiem tradicionāla ir paelja – sautēti rīsi ar jūras veltēm. Uz šķīvja pasniedz gliemežus, garneles un kalmārus. Interesanta ir arī aukstā zupa “Gaspačo”, ko pagatavo no uzputotiem tomātiem, ķiplokiem, svaigiem gurķiem, paprikas un pasniedz glāzēs ar resnu salmiņu. Bet “Tartelja” – pildīts garš baltmaizes klaips ar omleti, tomātiem un mērci – ir gandrīz katra spāņa ikdienas ēdiens,” atceras Laura.
Kopj tautas tradīcijas
29. septembrī, kad Latvijā svin Miķeļdienu, Spānijā atzīmējot Svētā Miķeļa dienu. “Pilsētas gājienā piedalījās tikai tie iedzīvotāji, kas gada laikā izpelnījušies šādu godu – piedalīties gājienā. Tad arī redzējām spāņu flamenko dejas, ko plašāk divu stundu programmā varēja skatīt Seviljā – Karmenas pilsētas klubiņos,” atceras Laura.
Būts starp diviem kontinentiem
Tālākais “Lielās Spānijas tūres” ceļojuma posms bija Spānijas pilsēta Seuta Āfrikas ziemeļdaļā. “Pārbraucot pusei Gibraltāra jūras šauruma, uz vienu pusi var redzēt Eiropu, uz otru – Āfriku. Seutas iedzīvotāji gatavo ādas izstrādājumus. Tā ir vieta, kur ir visīsākais ceļš narkotiku pārvešanai no Āfrikas un Eiropu, jo starp abiem kontinentiem jūras šaurums ir tikai sešpadsmit kilometru plats,” stāsta skolotāja.
Redzēta miljonāru paradīze
Ceļojuma laikā būts arī Andorā, kas ir kalnu kūrortvalsts un ko dēvē par Pireneju pērli. “Andora ir arī tā valsts, kur iespējams iepirkties beznodokļu veikalos, tāpēc preces tur ir krietni vien lētākas. Kannas, Nica, Montekarlo ir miljonāru iecienītas vietas, kur viņi atstāj lieko naudiņu. Tur mēs jutāmies kā muzejā, jo pat pludmale ir par maksu,” saka Laura.
Pavadījusi ceļojumā septiņpadsmit dienas, L. Anže atzina, ka ir vērts izrauties no ikdienišķās dzīves, radikāli pārmainīt vidi, lai novērtētu to, kas notiek Latvijā.
“Piedzīvojot labu ceļojumu, domās tajā gribas atgriezties vēl un vēl. Tādēļ, ja rodas iespēja ceļot, vajag tikai gribēt un izlemt. Tas vienmēr atmaksājas,” domās dalās L.Anže.
