Zīmēs un rakstos, ko mūsu tauta cauri gadu simtiem spējusi saglabāt, slēpjas milzu spēks – enerģijas avots, kura izskaidrojums diemžēl daļēji ir zudis. Zīmes vai raksti ar mums nerunā, bet tās var uzrunāt katru. Jāmācās saklausīt ar sirdi, uzdot jautājumus un meklēt atbildes, lai saprastu, ka lielām patiesībām varam tuvoties, bet nekad tās nav iespējams pilnībā izprast. Tā īsumā var rezumēt sarunu ar baltu zīmju zinātāju galgausnieti Anduli Dzeni, kurš nu jau vairāk nekā 15 gadus izzina un lieto seno zīmju valodu.
– Kāpēc pievērsāties zīmju izzināšanai?
– Kad sajutos neaizsargāts, meklēju kaut ko sevis aizsardzībai. Tā kā apmeklēju Ziedoņa Kārkliņa vadītos reiki un pirtnieku kursus, radās doma, ka man palīdzēt varētu baltu zīmes. Vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā esmu daudz uzzinājis, tomēr nevaru teikt, ka zinu visu. Atklājas arvien kaut kas jauns par senatnē zināmo un pašsaprotamo, turklāt tiek piedāvātas dažādas interpretācijas jeb atšķirīgi viedokļi. Diemžēl mūsu senči ziņas par zīmju garīgajām un praktiskajām vērtībām pierakstīja uz bērza tāsīm, kuras kristīgās kultūras nesēji pacentās sadedzināt. Tomēr nekur pasaulē nav saglabājusies tāda zīmju bagātība kā pie mums un arī lietuviešiem. Šķiet, visvairāk tās pētījis Valdis Celms un Ziedonis Kārkliņš.
– Nesen lasīju, ka pēc auseklīšu buma Atmodas gados latvju zīmes atkal nokļuvušas uzmanības centrā. Pieredze liecina, ka kritiskos brīžos cilvēki meklē zīmes, lai tās palīdzētu.
– Vairāk ir tādu cilvēku, kuriem valsts un vēl jo vairāk citu valstu problēmas šķiet tālas. Viņus biežāk uztrauc nesaskaņas ģimenē, darbā un attiecībās, kā arī naudas un saimnieciskas problēmas. Protams, zīmes var palīdzēt tās risināt. Labāku ietekmi var sasniegt, ja pārzina zīmju dziļāko – maģisko – funkciju un zina, kā to izmantot. Ja trūkst izpratnes par zīmju enerģētiku, tad jāuzticas savām izjūtām. Ja kāda zīme ir patīkama un sirdij tuva, visticamāk, ka tieši tā tobrīd ir vajadzīga, lai atbrīvotu vai iekustinātu cilvēkā slēptos enerģijas resursus. Saprast zīmes var, tikai mācoties, izzinot pieejamo informāciju par tām, par tradīcijām, ieklausoties dabā un sevī. Līdz pat 19. un 20.gadsimta mijai mūsu valstī pastāvēja zināma nošķirtība, tāpēc katra nākamā paaudze tika audzināta saskaņā ar senču dzīvesziņu un tradīcijām. Tagad, nepaguvuši apgūt iepriekšējo paaudžu garīgās, estētiskās un citas vērtības, jaunieši tiek mācīti haosam un nejaušībām, jo mūs pārpludina nesakārtota estētiskās un garīgās informācijas lavīna.
– Amatnieki pievērsušies baltu zīmju izgatavošanai gan no koka, gan no metāla, piedāvājot tās par samaksu. Manuprāt, atšķirībā no apģērbā ieaustām vai ieadītām zīmēm tām grūti atrast pielietojumu.
– Šīs zīmes var nolikt mājā redzamā vietā, piemēram, grāmatu plauktā. Tās savu enerģiju dod jeb strādā arī tad, ja par zīmi aizmirst. Tomēr labāk, ja apzinās un izjūt zīmes darbību. Cilvēks ar savu domu liek tai strādāt. Saskaņā ar to, kādu palīdzību vēlas saņemt, izvēlas noteiktu zīmi. Turklāt ir nozīme tam, no kā gatavota zīme, jo katram kokam un metālam ir savas īpašības, kas papildina vai arī mazina zīmes iedarbību. Ir senas tradīcijas, kā izmantot zīmes. Agrāk mājas jumta korē lika jumja zīmi, lai ir pārticība. Jumi aicināja arī klētī, lai būtu bagāta raža. Vasaras saulgriežu laikā izmanto akas zīmi, kuras vidū kurina ugunskuru. Ja vēlas panākt labāku attīstību, izaugsmi, var uz papīra uzrakstīt savu vēlēšanos, lai sadegot tā caur akas zīmi palīdzētu nonākt jaunā pakāpē. Atceros, ka vasaras saulgriežu uguns rituāla laikā kāda meitene, kura negribēja mācīties, ugunskurā ar akas zīmi sadedzināja vēlmi sekmīgi pabeigt skolu, un tas arī notika. Var neticēt zīmju labvēlīgai ietekmei, bet par to liecina nostāsti un pasakas – bārenīte, iekrītot akā, nokļūst citā labākā pasaulē.
– Man pirtī tika uzlikta zīme, lai es labāk svīstu un attīrītu organismu, bet aizmirsu, kāda tā bija.
– Pirtī vairāk izmanto Māras un Dieva zīmi, kuras uzliek pa čakrām, lai ar sviedriem izvadītu sāļus un attīrītu organismu. Ja zina un prot, to izdarīt var katrs. Parasti zīmi iztēlojas vizuāli, taču to var uzlikt arī domās. Ir ļoti svarīgi to izdarīt pareizi. Māras zīme ir arī sargātāja. Reiz šo zīmi uzliku akmenim, lai to nevarētu pārvietot. Tā tas tur joprojām stāv. Aitām var uzlikt jumja zīmi, lai jēri dzimst pa pāriem. Kad vēlas sev amuletu ar kādu zīmi, tad labāk konsultēties ar zinošu speciālistu. Viņam ir nepieciešama informācija par šo cilvēku, ne tikai biogrāfiski dati, bet arī slimību vēsture, raksturs… Tiesa, gadās, ka cilvēks pats intuitīvi sajūt, kas tam ir nepieciešams. Tomēr nevajadzētu izvēlēties amuleta zīmi, kas vizuāli šķiet glītāka vai arī pakļauties pārdevēja ieteikumiem. Zināšanas par zīmēm nevar apgūt īsā laikā, bet intuitīvās sajūtas diemžēl ir pazaudētas.
– Kādas zīmes pats izmantojat?
– Dažādas. Lai veidotos auglīga saruna, var izmantot auglības zīmi – jumi. Ja vēlas, lai cilvēks ir atklāts, tad noder Dieva zīme. Galvenā ir doma, ar kādu zīme tiek uzlikta. Visas zīmes ir dabas daļa, kas var piesaistīt vai noņemt enerģiju, stabilizēt enerģiju un likt tai pareizi funkcionēt. Visapkārt ir daudz simbolu, kas ir daļa no mums pašiem. Kā uzsver Ziedonis Kārkliņš, pati dzīve ir simbols Visuma attīstības bezgalīgajā spirālē, kurai nav ne sākuma, ne gala. Tāpēc ir jādzīvo saskaņā ar dabu, izjūtot sevi kā vienotu veselumu ar dabu. Lai būtu ciešāka saistība ar dabu un Visumu, noder zīmes. Turklāt vēlams, lai zīmes tiktu veidotas redzamas un taustāmas ar skaidru mērķi, kāpēc to dara. Diemžēl daudz kas ir aizmirsts, piemēram, senāk, lai aizsargātu ēkas no ugunsgrēka un citām nelaimēm, lietoja lietuvēna krustu jeb ugunskrustu. Bijušas arī tantes, kas ar krusta zīmi spējušas apdzēst ugunsgrēku. Bērniem zem šūpuļa lika Dzīvības zīmi, lai aug veselīgi. Ūsiņa zīmi un auseklīti izmanto kā atslēgu aizsardzībai. Kādas sievietes māju aplaupīja zagļi, bet viņi neiegāja istabā, kurā bija Lielvārdes josta.
– Droši vien daudzi latvju zīmes uztver kā dekoratīvu rakstu, kas pats par sevi ir skaists.
– Tās tas ir, bet katra tautas tērpa detaļa un viss kopā ir veidots ar noteiktu domu. Zīmju kopums palīdz cilvēkiem labāk veidot savu dzīvi – ģimeni, darbu, mācības, būt veselam, gūt panākumus… Turklāt zīmju iedarbību pastiprina tautasdziesmas. Tās ir jāmācās, lai zinātu katrai zīmei atbilstošas tautasdziesmas. Tāpat tautastērpos ar tautisko deju tiek veidotas rakstu zīmes, tāpēc tas ir daudz vairāk nekā tikai viena josta, cimdi, zeķes vai vainadziņš… Tā ir milzīga enerģija, ko katrs apzināti vai neapzināti sajūt Dziesmu un deju svētkos. Senatnē viss bija vienots – tautasdziesmas, dejas, tautastērpi, turklāt zīmes bija klātesošas ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Mums ir jāsaglabā šīs vērtības, lai tās nezustu.
Par zīmēm
◆ “Zīmes ir dzīvas un darbojas tikai saistībā ar cilvēku. Nozīmi un jēgu šajās struktūrās ieliekam mēs. Tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai tās būs tukšas estētiskas čaulas vai arī atklāsies visā savā funkcionālajā daudzveidībā iesaistītas mūsdienu reālajā kultūrvidē.”
Semantikas pētnieks
Valdis Celms
◆ “Mūsu uzdevums ir izprast un izmantot senās mūsu kultūras vērtības, lai nepazaudētu savu identitāti. Izmirst tās tautas, kuras nodod savu pirmreliģiju. Diemžēl uz to velk šodienas modernās Eiropas kultūras politika.”
Seno baltu zīmju enerģētikas sistēmas skolotājs
Ziedonis Kārkliņš
