Mārtiņš Karolis ir 20 gadus vecs jaunietis, kurš uzskata, ka studēt jāsāk no 23 gadiem. Tas esot vecums, kad ir uzkrāta dzīves pieredze un prāts pilnībā nobriedis mācībām.
Mārtiņš Karolis ir 20 gadus vecs jaunietis, kurš uzskata, ka studēt jāsāk no 23 gadiem. Tas esot vecums, kad ir uzkrāta dzīves pieredze un prāts pilnībā nobriedis mācībām.
Mārtiņš nesen atgriezās no Zviedrijas, kurā pavadīja pusgadu. Pašlaik viņš, kā pats saka, slaistās un tuvākajā laikā neplāno uzsākt mācības, bet gan iepazīt dzīves piedāvātās iespējas. Pirms Mārtiņš aizbrauca uz Zviedriju, viņš studēja Latvijas Universitātes programmētājos, bet studijas pārtrauca pēc pieciem mēnešiem, jo saprata, ka šī profesija nav viņam īstā. Pēc Mārtiņa domām, viņa aicinājums ir kaut kas starptautisks, arī teātris.
Vada teātra grupu
Pagājušajā gadā daļa zviedru amatierteātra bija atbraukusi uz Gulbeni apmaiņas projektā. Mārtiņš domāja, ka varētu aizbraukt uz šo valsti kā brīvprātīgais, jo šis Zviedru teātris jau iepriekš bija uzņēmis brīvprātīgos jauniešus un viņiem bija pieredze šādos projektos. Vēlāk šī teātra režisors puisim piedāvāja iesaistīties šajā apmaiņā. Tā šāgada janvārī viņš devās uz Zviedrijas pilsētu Sundsvāli, kuras latviskais tulkojums nozīmē “Ietekas vilnis”.
Tur Mārtiņš piedalījās jauniešu Teātra dienu festivāla sagatavošanā. Sundsvāles amatierteātrī ir 13 grupas, sešas ir jauniešu teātra grupas, sešas – bērnu teātra grupas, bet trīspadsmitā ir pieaugušo grupa. Puisim piešķīra vienu jauniešu grupu, kurā viņš bija režisora asistents. Kopā ar šo grupu triju mēnešu laikā viņi uzveda “Romeo un Džuljetu”. Uzveduma beigās arī Mārtiņš kāpa uz skatuves un kopā ar pārējiem māksliniekiem dziedāja latviešu tautasdziesmu, pārtulkotu zviedru valodā.
Vēl Mārtiņš piedalījās arī Viktora Igo “Nožēlojamie” uzvedumā. “Tēloju zaldātu un zemnieku. Bija pat jārunā zviedriski. Tas bija grūti,” saka jaunietis.
Brīvā laika gandrīz nav
Mārtiņš dzīvoja skaistā vietā – Sundsvāles pašā centrā. Tā ir gluži kā studentu pilsēta. Zviedrijā dzīvot esot dārgi.
“Visas zviedru mājas ir vienādas un standartizētas. Tās visas ir ķiršsarkanas ar melniem jumtiem. Arī mājas iekšpuse ir gandrīz vienāda. Aizkaru nav, ir tikai žalūzijas. Lampas atrodas pie logiem, jo viņi uzskata, ka tā ziemā nevar redzēt, kas notiek telpās. Zviedrijas ainava ir klinšaina un kalnaina,” stāsta puisis.
Brīvajā laikā ik mēnesi Mārtiņš rakstīja kopsavilkumu par padarītajiem darbiem un pavadīto laiku Zviedrijā un to sūtīja uz Latviju, uz mājām. Ilgas pēc dzimtenes pārņēma projekta sākumā un beigās. “Kad bija aizņemts ar darbiem, ko vairāk varētu nodēvēt par hobiju un vaļasprieku, tad neatlika laika domāt par mājām,” saka brīvprātīgais.
Kad Mārtiņš kopā ar teātra režisoru iegriezās vienā blūza klubā, viņš ieraudzīja pazīstamas sejas. Protams, viņš bija patīkami pārsteigts, jo uz afišas bija rakstīts un redzams “Brainstorm”.
Viss saplānots pa sekundēm
Visā Eiropā visi jauc Latviju, Lietuvu un Igauniju. “Var atkārtot “ntās” reizes, no kurienes esi un kas ir tavas valsts galvaspilsēta. Viņi tik un tā nesapratīs. Zviedriem ir joks – “Nav viegli būt latvietim!” – tulkojumā tas ir “Nav viegli būt vieglam!”,” stāsta Mārtiņš. Un pēc šī joka liela daļa jauniešu sāka iegaumēt, no kurienes ir Mārtiņš.
Atšķirīgais zviedriem un latviešiem ir domāšana. Zviedri savos uzskatos ir brīvi un nav ierobežoti, tad Latvijā vēl joprojām vairumam iedzīvotāju ir padomju domāšana. Ar zviedriem grūti sākt komunicēt un iedraudzēties. Mārtiņš to skaidro ar auksto klimatu. Viņš domā, ka kopīgais zviedriem un latviešiem ir mīlestība pret teātri.
Zviedri ir punktuāli. Viņi nekad nenokavēs pusdienu laiku un kafijas pauzes, jo Zviedrijā viss notiek minūti minūtē, sekundi sekundē. Pēdējā ēdienreize viņiem ir pulksten piecos vai sešos.
Dzimšanas diena zviedru stilā
Laikā, kad Mārtiņš bija Zviedrijā, iekrita Valentīndiena, kuras svinēšanu īpaši nevarēja just. Bija Lieldienas, kurās zviedri ēd ļoti saldu kūku. Tika svinēti arī vasaras saulgrieži, kurus viņi svin vienu dienu iepriekš nekā latvieši. Tajos viņi kopīgi sanāk, palustējas un pulksten deviņos pasākums beidzas.
Projekta laikā Mārtiņam bija arī dzimšanas diena. “Nemaz nebija sajūtas, ka būtu tā jāsvin, jo visi draugi, ar kuriem to gribētu nosvinēt, bija te, Latvijā. Savu dzimšanas dienu nosvinēju zviedru stilā – ar torti un tēju,” atzīst puisis. Mārtiņa jauniešu teātra grupa uzdāvināja zviedru krekliņu un piekariņu. Brīvprātīgā no Francijas Mārtiņam bija izcepusi svētku torti. Režisors uzdāvināja zviedru vīnu.
Iemācās zviedru valodu
Zviedru valodu Mārtiņš iemācījies labi, mācības notika sešas stundas nedēļā. Daudz viņš iemācījies, sarunājoties ar cilvēkiem.
Projekta beigās katram brīvprātīgajam projekta dalībniekam ir jāraksta pārspriedums par pavadīto laiku. Šo pārspriedumu Mārtiņš rakstīja zviedru valodā. Kad puiša projekta vērtētājs izlasīja viņa pārspriedumu, viņš atzinis, ka šādu valodas prasmi vēl nebija redzējis, jo pat viņam neesot tik labas zināšanas zviedru valodā.
