Sporta veids, kas nav izturējis tehnikas attīstības konkurenci, ir korespondencspēles dambretē un šahā.
Sporta veids, kas nav izturējis tehnikas attīstības konkurenci, ir korespondencspēles dambretē un šahā. Te sportistu cīņas pie rūtotajiem galdiņiem notiek, pretinieku neredzot, nejūtot skatītāju atbalstu, bet gan sūtot gājienu pierakstu un saņemot atbildes pa pastu.
Šis sporta veids daudziem gulbeniešiem bija aizraušanās, līdzeklis sporta meistarības palielināšanai, sekmīgi apvienojot darbu ar sportu. Pēdējā laikā panākumus gūst tie spēlētāji, kuriem ir tehniskais aprīkojums un līdzekļi. Arī organizatoriskos jautājumus kārto atsevišķas personas, nevis korespondencdambretes un šaha komitejas ar noteiktām štata darbinieku vienībām, kā tas bija agrāk.
Korespondencspēles šahā un dambretē Latvijā populāras bija laika posmā no 1957. līdz 1990.gadam, kad reizē ar žurnālu “Dambrete” un “Šahs” iznākšanu izveidojās noteikta sacensību sistēma un rezultātu, sporta meistarības uzskaite. Šahā komandu turnīros un individuālajās sacensībās piedalījās nu jau aizsaulē aizgājušie skolotāji Emīls Lāpītājs, Boriss Mokrovs, Jāzeps Sockis, sporta darbinieks Jānis Šminiņš, Arvīds Plešanovs un citi. Jāzeps Sockis bija valsts skolotāju čempions dambretē. Šo goda nosaukumu viņš izcīnīja 1971.gadā Suntažos. Jānis Šminiņš bija rūpīgi izanalizējis šaha atklātni “Latviešu gambīts” un ieviesis korekcijas, tādējādi gūstot atzīstamus panākumus. Aktīvi turnīros piedalījās Georgijs Šabaļins un Jānis Dille, kurš spēlēja arī straptautiskajos turnīros ar vāciešiem, spāņiem, holandiešiem, angļiem, brazīliešiem, amerikāņiem un frančiem. Astoņdesmitajos gados notika rajona čempionāts korespondencšahā.
Sporta meistara nosaukumu šahā ieguva Tālis Vīksna, dambretē – Arnis Kalniņš. Pirmo sporta rūdījumu Gulbenē guva bijušie gulbenieši sporta meistari dambretē Andris Kalpiņš un Ilgonis Šteinbergs.
Korespondencdambretē aktīvi piedalījās gulbenieši Ilgvars Cimze, Arnis Kalniņš, Māris Mūrnieks, Jānis Ļoļāns, Aivars Čakars. Spēlējām gan individuālajos, gan komandu turnīros. Pēdējā laikā Arnis Kalniņš dzīvo, strādā un spēlē dambreti Rīgā, Jānis Ļoļāns strādā ar skolu jauniešiem, Rainis Ilgažs piedalās kombināciju risināšanā. Jāņa Ļoļāna audzēkne Laura Aizkalniete ir valsts izlases dalībniece un Eiropas kadetu čempionātā izcīnīja augsto 12.vietu. Apsveicami! Diemžēl šobrīd Gulbenē nav entuziastu, kas vāktu kopā šahistus un dambretistus, lai rīkotu nodarbības un sacensības, tādējādi veicinot jauno talantu izvirzīšanos un sportistiem sporta meistarības izaugsmi. Telpas nodarbībām nav problēma.
Es korespondencdambreti spēlēju no 1965. līdz 1990.gadam. Šajos gados izspēlēju vidēji 760 partijas. Sākumā bija vairāk zaudējumu nekā neizšķirtu spēļu vai uzvaru. Taču pa šiem gadiem gūtas arī uzvaras pār četriem sporta meistariem. Darbības laikā izveidojās sistēma partiju pierakstā un dokumentācijas kārtošanā, lai izskaustu neiespējamus gājienus vai pārrakstīšanās kļūdas, kas tik raksturīgas šajā sporta veidā. Vēlāk izmantoja manu ideju melnos kauliņus apzīmēt ar krustiņu, baltos – ar aplīti. Dāma tika apzīmēta kā aplītis ar krustiņu vai aplīti vidū.
Spēļu slodze bija liela. Vislielākais sasprindzinājums bija 1987.gadā, kad kļūdoties uz valsts korespondencdambretes komiteju aizsūtīja pārāk lielu dalības maksu. Sekretāre Zenta Valtere iedalīja mani divos starptautiskās dambretes un vienā mazajā dambretes pusfinālā. Tā iznāca spēlēt 90 partijas. Slodze bija tik liela, ka pazeminājās spēles kvalitāte un radās nervu pārpūles simptomi.
Kopumā varu teikt, ka korespondencspēles Gulbenē vairs nav un nebūs. Sportistu atmiņā pagājušais saglabāsies kā gaiši mirkļi, kas deva dzīvei jēgu, eliksīru darbam un personiskajā dzīvē. Tagad cilvēka smadzeņu vietā cīnās datori.
Paldies visiem cīņubiedriem pie rūtotajiem galdiņiem, arī tiem, kurus varbūt nepieminēju rakstā nezināšanas vai kļūdīšanās dēļ. Visiem vēlu labu veselību un panākumus dzīvē!
