Meitene, kurā iemitinājies sporta gars – tā ir 18 gadus vecā lizumniete Alise Petrika. Jaunietē dzīvo uzņēmība un cīņas spars, kas to pavada ik uz soļa. Lai neatkāptos no saviem mērķiem, meitene ir sastādījusi sev grafiku katrai dienai. Diena iesākas ar rītarosmi, vēlāk – kāda vieglatlētikas nodarbība vai sporta zāles apciemojums. Ja rodas iespēja, Alise labprāt uzspēlē arī basketbolu, volejbolu vai kādu citu komandas sporta veidu.
Alise teic, ka sportisks dzīvesveids ir viņas aicinājums. Kādēļ? Tādēļ, ka visas meitenes nesporto. Tas ir tas, kas Alisei padodas, un tas, kur meitene var sevi pierādīt. Alise stāsta, ka viņai vienmēr apkārt ir bijuši cilvēki, kas motivē, novērtē un neļauj apstāties. „Galvenais ir sevi visu laiku nodarbināt. Nevajag domāt, ka dažas slinkošanas dienas nāks par labu. Tādā ziņā sports trenē ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Tev ir jāsaņemas un jāizdara neatkarīgi no tā – spīd saule vai līst lietus, gribas ēst vai gulēt. Atslodze un atpūta ir pieļaujama tikai tad, kad piemeklējusi kāda veselības kaite vai citas neatliekamas darīšanas. Un patiesībā jau vajag domāt, ka tu, nodarbojoties ar sportu, nevis nogurdini sevi, bet ļoti labi pavadi brīvo laiku,” teic jauniete.
Sportiskajai ikdienai Alise cenšas pievienot arī veselīgu uzturu. „Tas nav viegli – ievērot pareizu ēdienkarti, bet nav arī neiespējami. Ja tu lielākoties pārdomā savu uzturu, kādu reizi apēsts saldums milzu kaitējumu nez vai nodarīs. Galvenais ir sākt savu rītu ar brokastīm – tās dod vajadzīgo enerģijas lādiņu. Tas, kas vēl ir svarīgi – katru dienu izdzeru kādus trīs litrus ūdens un iesaku to darīt ikvienam,” viņa saka.
Kļūst par mīļāko mācību stundu
Alises saistība ar sportu sākusies jau agrā bērnībā. Meitene atceras savas pirmās sporta sacensības: „Man bija četri gadi. Sacentos ar diviem saviem kaimiņiem – vienaudžiem. Sarunājām noskriet gabaliņu, kurš varēja būt apmēram 100 metrus garš. Savā aizrautībā nemaz nepamanīju, ka jau sen esmu pirmā saniegusi finiša līniju. Tikai skrēju un skrēju, un skrēju…»
Meitene atzīst, ka tāls un grūts ceļš vēl ejams, lai kļūtu par personību sportā, taču meiteni priecē tas, ka apkārtējie tomēr viņas pašreizējo aizrautību arī pamana. „Nemaz nevarēju iedomāties, ka cilvēki ir ievērojuši manu regulāro skriešanu, treniņus, sportiski pavadītu brīvo laiku. Vislielākā atskārsme par to bija tad, kad uzzināju, ka esmu izvirzīta nominācijai „Gada jaunietis sportā 2016”. Tas bija patīkams pārsteigums, jo sportoju ne tādēļ, lai kļūtu pamanīta, bet savam priekam,” stāsta Alise.
Jauniete atceras arī kādu atgadījumu, par kuru pati gan pasmejas: „Šī gada janvārī, kad sporta zālē trenējos, ienāca kāds vairākus gadus vecāks puisis, varētu pat teikt – vīrietis. Nopratu, ka viņam bija jauna apņemšanās – sākt trenēties. Tad nu viņš man lūdza palīdzību, lai izskaidroju, kam paredzēts katrs trenažieris. Tas bija pat mazliet pagodinoši – es, „sīkā” būdama, mācu, kā jādara. Bet laikam jau tas pierāda, ka sportot var ikviens un, galvenais, ka sākt nodarboties ar sportu var jebkurā vecumā.”
Kad meitene uzsākusi skolas gaitas, sports kļuvis par mīļāko mācību stundu. Vēlāk Alise sākusi regulāri nodarboties ar vieglatlētiku Voldemāra Mezīša pavadībā. Iestājusies arī Gulbenes sporta skolā, taču diemžēl to nav varējusi pabeigt, jo bijis neiespējami izbraukāt no Lizuma uz Gulbeni.
Latvijas jauniešos ir spēks!
10 gadu vecumā meitene iestājās jaunsardzē. Tur notiekošais ļoti aizrāva, un Alise joprojām aktīvi darbojas Jaunsardzē. Sākumā gan gājis grūti. Alise atceras: „Kad tikko biju iestājusies jaunsargos, aizbraucām uz alpīnistu sienu Robežniekos. No malas izskatījās viegli, taču tad, kad pašai bija jāuzkāpj pa trosi 30 metru augstumā, šķita, ka pēdējā stundiņa klāt. Bija ļoti bail, rokas sāpēja, taču zināju, ka neviens man nekāps pakaļ un ka man pašai jatiek galā. Tad nu saņēmos, nodomāju: „Alise, tu vari!” – un sienu uzveicu.»
Ar Jaunsardzi Alisei saistās arī viens no spilgtākajiem piedzīvojumiem – Baltijas militārās sporta spēles. Sacensībās piedalījušies Baltijas stiprākie puiši un stiprākās meitenes. „Tās nebija vieglas četras dienas, taču beigās, saņemot dažādas medaļas, bija liels gandarījums un prieks par paveikto. Mēs, latvieši, kopvērtējumā ieguvām 1. vietu – Latvijas jauniešos ir spēks! Šogad Baltijas militārās sporta spēles norisināsies Latvijā,» stāsta jauniete.
Svarīgi ir tiekties uz uzvaru
Alisei gribētos, lai visi vecāki savus bērnus ievirza kādā sporta veidā. «Galvenais ir atrast to, kas patīk un aizrauj. Tam nav jākļūst par ikdienas pamatnodarbošanos, bet gan par veidu, kā lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Zināms, ka aktīvs dzīvesveids jau ne tikai sagatavo fizisko izturību. Gribu, lai man arī ir lielāka konkurence, piemēram, svarcelšanā, tādēļ, meitenes, sportojiet!” aicina Alise, piebilzdama, ka šajā sporta veidā allaž ir meiteņu iztrūkums.
Ilgu laiku nodabojoties ar sportu, Alise ir sapratusi, ka labākais, ko tu spēj iegūt, ir ticība saviem spēkiem. Ne jau vienmēr uzvaru izdodas iegūt. Reizēm ir jācīnās ar pieredzes bagātākiem sportistiem, bet svarīgi ir noticēt, ka tu vari. Svarīgi ir tiekties uz uzvaru, bet nevajag aizmirst, ka ceļš līdz tai ir ne mazāk svarīgs un vienmēr arī veiksmes faktors daudz ko nosaka.
Alisei 3.jūnijā bija 12.klases izlaidums, nu ir pienācis laiks, kad jāiesniedz dokumenti augstskolā. Ņemot vērā sporta kaislību, meitene vēlas mācīties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Alise teic: „Gribu strādāt darbu gudri un sportiski. Man piemīt arī menedžmenta dotības – nebaidos runāt, aicināt, pakomandēt.»
