Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Mežsētas”, kam daļa īpašuma atrodas Gulbenes, daļa – Balvu rajonā, saimnieks Imants Pušpurs izveidojis briežu dārzu, kurā šobrīd mitinās 70 staltbrieži, kas uz Latviju atvesti no Skotijas.
Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Mežsētas”, kam daļa īpašuma atrodas Gulbenes, daļa – Balvu rajonā, saimnieks Imants Pušpurs izveidojis briežu dārzu, kurā šobrīd mitinās 70 staltbrieži, kas uz Latviju atvesti no Skotijas.
Lai nokļūtu “Mežsētās”, kas atrodas nedaudz vairāk kā 15 kilometrus no Gulbenes, Lejasstrados pirms Pededzes tilta jānogriežas pa labi un krietnu laika sprīdi jālīkumo pa meža ceļu, kam abās pusēs izcirsti krūmi un sausie koki. Jāizbrauc cauri “Dziesnieku” māju pagalmam un jāturpina brauciens pa meža ceļu, priecājoties par bērzu birzīm, kas seko cita citai.
Ceļš izved klajumā, kura abās pusēs stīdz divarpus metrus augsts stiepļu žogs, pamatīgi vārti, aiz kuriem iztālēm pamanāmi mākslīgi ierīkoti dīķi, bet to malā – staltbrieži – 35 govis un 35 buļļi. Imants stāsta, ka dzīvnieku vidējais vecums esot no pusotra līdz diviem gadiem. Aplokos tie ielaisti 16.aprīlī, pa šo laiku ar jauno mājvietu apraduši, tomēr no svešiniekiem vēl baidās, uzticoties vienīgi briežu dārza vadītājai veterinārārstei Inārai Kočānei. Viņa mēnesi stažējusies Polijā Varšavas Zinātņu akadēmijas briežu dārzā un ieguvusi sertifikātu, tāpēc nodarbosies ar selekciju. Ganāmpulka papildinājums būs gaidāms nākamajā gadā. No Anglijas dzīvnieki uz “Mežsētām” nogādāti ar Latvijas Savvaļas dzīvnieku audzēšanas asociācijas starpniecību, kam saimnieks pārskaitījis vajadzīgos līdzekļus.
Ir bara dzīvnieki
Staltbrieži ir bara dzīvnieki, tāpēc, tiklīdz viens izvirzījies priekšgalā, tam seko pārējie. Gandrīz nedzirdami dzīvnieki pārvietojas pa aploku un ik pa brīdim dodas veldzēties dīķa ūdenī. Šobrīd kopējā briežu dārza platība ir 180 hektāri. Apmēram 90 hektāri atvēlēti medību zonai, pārējie – intensīvās audzēšanas zonai, kas sadalīta četros aplokos. I.Pušpurs stāsta, ka labākos īpatņus pāros, lai nākotnē veidotu kvalitatīvu ganāmpulku, kurā būtu 1000 staltbriežu. Tam nepieciešami vismaz desmit gadi. Viņš cer, ka Latvijā ar laiku būs daudz briežu dārzu līdzīgi kā Anglijā, kur šīs tradīcijas sākušas veidoties 1853.gadā.
Uzdrošinās būt pirmais
Ideju par briežu dārzu “Mežsētu” saimnieks kopā ar ģimeni un brāļiem – Edgaru un Ivaru – sācis īstenot pirms četriem gadiem. “Sapratām, ka mūsu laukos, kas pavasaros pārplūst, lauksaimniecības kultūras neizaudzēt. Dzīvot, balstoties uz meža pleciem, man kā bijušajam mežsargam šķita nepieņemami, lai gan apzinos, ka mežs šobrīd daudziem cilvēkiem Latvijā ir vienīgais līdzekļu ieguves avots. Doma par briežu dārzu neatkāpās, tāpēc devos uz Stradu pagastu, lai izvaicātu par brīvām pašvaldībai piederošām zemes platībām. Šodien kopumā apsaimniekoju apmēram 400 hektārus. Esmu pārliecināts, ka briežu dārzam būs svētība, jo “Mežsētās”, kur pirms vairāk nekā 100 gadiem dzimis un audzis skolotājs, grafiķis un gleznotājs Jūlijs Madernieks, valda laba aura,” stāsta Imants, piebilstot, ka ir savācis daudz materiālu par novadnieku, tāpēc iecerējis izveidot viņa muzeju.
Izlieto daudz naudas
“Mežsētas” ir piemērs trīs apjomīgu projektu īstenojumam, kam kopējā atbalsta summa, izmantojot SAPARDu un ņemot kredītu “Hansabankā”, ir apmēram 400 000 latu. Imants ir pateicīgs saimniecības galvenajai grāmatvedei Ingūnai Lapsai un finanšu direktoram Aināram Lapsam, kas sakārtot naudas ieguves dokumentus. Viņš esot gatavs atpelnīt kredītus, bet pieņemt atkal jaunu finansiālo atbalstu, jo, lai attīstītu saimniecību, iztiekot ar paša spēkiem vien, dzīve ir par īsu. Galveno risku Imants saista ar naudu. Lai briežu dārzs sāktu atpelnīt, būs jāpaiet gadiem.
Briežu dārzs par simbolisku samaksu būs apskatāms tūristiem. Pie tā centrālās ieejas ierīkos caurlaides telpu. Šobrīd gan saimnieks nevēlas, ka apmeklētāju būtu pārāk daudz, jo dzīvnieki turpina aklimatizēties jaunajos apstākļos. Staltbrieži jau tagad daloties trīs baros ar konkrētu vadoni.
I.Kočāne ievērojusi, ka viens bullis jau izrādot agresīvu raksturu. Cīņas par ietekmes jomu sākšoties auru laikā. Staltbrieži ir audzēti nebrīvē, tāpēc viņiem savvaļas instinkti ir apslāpēti. Visu diennakti briežu dārzu apsargā, bet nākotnē paredzēts ierīkot videonovērošanas kameras. Aiz augstā žoga ir divu metru josla, ko regulāri uzkasa, tāpēc pamanāmas visas pēdas.
Ir medībām un ragiem
Augstvērtīgākos dzīvniekus ar skaistākajiem ragiem, kas varētu pretendēt uz medaļām, paredzēts laist komercmedību zonā vai pārdot izsolē. Pārējiem ragus, kamēr tie ir mīksti un pūkaini, apzāģēs. Par tiem interesējas zinātnieki, jo ragus izmanto dažādu ārstniecisku preparātu gatavošanā. Neizpaliks arī brieža gaļas ieguve. Ārēji staltbrieži izskatās augumā nelieli. Izrādās, ka Anglijā šie dzīvnieki selekcionēti tā, lai galvenais ieguvums būtu nevis gaļa, bet ragi. Labākie eksemplāri jau otrajā gadā lepojas ar 40 žuburiem.
“Mežsētās” uz hektāru ir pusotrs staltbriedis, tāpēc I.Pušpurs uzskata, ka dzīvniekus nevajadzēs piebarot, bet saimniecībā domāts arī par to ēdienkarti – ir sagatavotas zaļās masas rezerves, ir lielas zālāju platības, kur arī iespējams gatavot barību ziemai, iepirkti mikroelementi, sagatavotas auzu granulas. Barības krājumus turpinās papildināt arī šovasar.
Divas reizes gadā staltbriežus šķiros un svērs ar elektroniskajiem svariem. Ir ierīkots tehnoloģiskais koridors, pa kuru dzīvnieks nonāks slēgtā telpā, kur to ievietos turētājā, bet ragus griezīs ar speciālu instrumentu.
Sakārto infrastruktūru
Briežu dārzs ir tikai daļa no I.Pušpura iecerēm. Ir jāsakārto infrastruktūra, jāierīko kvalitatīvs iebraucamais ceļš. Augstākajā vietā jāuzbūvē skatu tornis, kam būs stiklota platforma, lai redzētu iespējami tālāk. Pāri Pededzei paredzēts ierīkot trošu tiltu, lai pa to nokļūtu īpašuma otrā daļā, tam top projekts. Plānots atjaunot arī Latvijas virsnieku savulaik būvēto koka tiltu.
Apjomīgajos un dziļajos dīķos labi jūtas Aiviekstē pirms trīs gadiem noķertie sami, ir arī līdakas, meža karpas, sapali, zuši un vēži. Imants dīķsaimniecību paplašina, to kopējā platība būs apmēram 13 hektāri. Zivis nebūs domātas pārdošanai, bet atpūtnieku priekam. Šim mērķim iesniegts projekts SAPARD programmā. Dīķu nodošanas termiņš ekspluatācijā ir maija beigas. Netālu no dīķiem līdz rudenim uzbūvēs vismaz trīs kempinga mājiņas. To atrašanās vietā ir ierīkota elektrība, kas saimniekam izmaksājusi apmēram 3000 latu.
Uztrauc politiķi
“Jo lielāks īpašums, jo lielāks uztraukums. Galvenokārt par to, kad mūsu valstī būs pareizi domājoši politiķi, nevis saimnieciski darboņi, kad pienāks laiks, kad likumi būs domāti visiem, un visi tos arī ievēros. Diemžēl nomācoša ir pārliekā nodokļu nasta, tāpēc mazie uzņēmumi izvairās no oficiālā darbaspēka un nodokļu maksāšanas.
“Mežsētās” ir nodarbināti 32 darbinieki, kas regulāri saņem algu un par viņiem maksāju nodokļus, tāpēc naktīs varu gulēt mierīgi,” saka I.Pušpurs. Viņam ir viedoklis par latviešiem, kas staigā “saliektu muguru”, bet ir strādīgi un vienmēr spēs izdzīvot. Imantam nepieņemama ir latviešu “melnā” skaudība.
Arī Eiropas Savienību “Mežsētu” saimnieks ar atplestām rokām negaida. Viņš uzskata, ka Eiropai Latvija nav vajadzīga kā ražotājvalsts, bet izdevīga vieta citu valstu produkcijas importēšanai. Netaisnība pastāvot arī nodokļu un kredītu politikā.
“Nelolosim ilūzijas, bet apzināsimies, ka mūs sagaida titānisks darbs. Domājot par Eiropas struktūrfondos iesniegtajiem projektiem, uzskatu, ka latviešu labās idejas mēs tādējādi pārdodam ārzemniekiem par velti,” saka I.Pušpurs.
