Latvijā šajā nedēļā saceltā jezga ap Stambulas konvenciju manī raisīja interesi izprast tās būtību. Pat nemēģināju lasīt tās saturu, kurš noteikti uzrakstīts juridiskā un man nesaprotamā valodā, taču daudzos rakstus par un pret to tomēr palasīju. Par ko šī jezga, vienalga līdz galam nesapratu. Konvencijas būtība ir veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un aizsargāt sievietes no vardarbības galvenokārt ģimenē. Te gan būtu jāpiebilst, ka aizsargājami reizēm būtu arī vīrieši, jo vardarbība mēdz būt ne tikai fiziska, bet arī morāla. Un šādu taktiku diezgan labi pieprot arī daiļais dzimums. Tāpēc sociālās vides uzlabošanā jābūt ieinteresētiem mums visiem – sabiedrībai, ne tikai Labklājības un Tieslietu ministrijai. Diskusijas ap šo tēmu ir aizgājušas pat tik tālu, ka tiek apspriests jautājums par dažādu dzimumu līdztiesību tualetēs un poligāmijas (daudzsievības) iespējamību Latvijā. Mīļie ļautiņi, joprojām daudzviet ir tualetes, kas paredzētas abiem dzimumiem, un Latvijas likumdošanu par laulībām neviens pagaidām grozīt netaisās. Lai gan kontekstā ar šobrīd aktuālo migrāciju vārds “poligāmija” var darīt bažīgus daudzus. Tāpēc šoreiz tiešām jāpiekrīt Solvitas Āboltiņas teiktajam – ir nožēlojami tas, ka vispār ir jādiskutē par šo tēmu. Kas attiecas uz Tieslietu ministrijas 3000 eiro vērto pasūtīto pētījumu par šo konvenciju – lai paskaidro tā nepieciešamību un jēgu gan pasūtītājs, gan izpildītājs.
