Piektdien, 30.martā, no Baltkrievijas uz Stāmerienu atceļojis zvans, kas pagastā pareizticīgo baznīcas tornī tiks uzstādīts vēl līdz Lieldienām.
Piektdien, 30.martā, no Baltkrievijas uz Stāmerienu atceļojis zvans, kas pagastā pareizticīgo baznīcas tornī tiks uzstādīts vēl līdz Lieldienām.
Zvans pagatavots Minskas metālliešanas rūpnīcā pēc speciāla pasūtījuma. Uzraksts uz tā vēstī, ka šis ir tieši Stāmerienas baznīcas zvans. Tā sastāvā ir 20 procenti alvas un 80 procenti vara. Zvana iegādei naudu ziedojuši draudzes locekļi un labvēļi.
“Minskas pareizticīgās sinodes kapelmeistars veica zvana revīziju un novērtēja, ka no viena piesitiena zvans skan minūti un 40 sekundes. Brīnišķīga skaņa,” stāsta Stāmerienas pareizticīgo baznīcas draudzes priekšnieks Aleksandrs Sazonovs.
Viņš pats pēc profesijas ir celtnieks. Pats pasūtījis, atvedis zvanu. Baznīcā to uzstādīs Cēsu firmas “Melnā dzilna” meistari, kas līdz pareizticīgo Lieldienām pabeigs arī baznīcai likt jaunu jumtu. 15.aprīlī šeit skanēs Lieldienu zvans. To iesvētīs četri garīdznieki. “Vairāk nekā 40 gadus Stāmerienā nav skanējušas baznīcas zvana skaņas. Tagad skanēs,” saka A.Sazonovs.
Nakts uz piektdienu viņam bijusi smaga, jo uz Baltkrievijas robežas negribēja ļaut A.Sazonovam ar zvanu doties uz Latviju. “Gandrīz vai arestēja zvanu un automašīnu. Visa vaina, ka zvanam bija sava pase, taču tanī – cita šinī pašā rūpnīcā ražotā zvana foto. Nācās izsaukt uz robežkontroles punktu rūpnīcas pārstāvi, kas mēroja ceļu līdz turienei vairāk nekā 200 kilometru garumā,” stāsta A.Sazonovs. Viņš priecājas, ka viss ir beidzies laimīgi vai tieši tā, kā tam ir jābūt.
Lai Lieldienas Stāmerienas baznīcā būtu gaidītas, 12.aprīlī no paša rīta baznīcā un ap to notiks talka, kurā aicināti piedalīties visi labas gribas cilvēki. Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca uzcelta un iesvētīta 1904.gada 6.jūnijā. Baznīca ir piederīga Stāmerienas pils kompleksam, kas piederēja baroniem Volfiem. Baznīca paredzēta apmēram 700 dievlūdzējiem. Pēc Otrā pasaules kara dievkalpojumi baznīcā tika pārtraukti un tur iekārtoja noliktavu. 20.gadsimta astoņdesmito gadu beigās uzsāka baznīcu restaurēt. To darīja ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Darbi naudas trūkuma dēļ nav pabeigti. 1995.gadā baznīcā darboties atsāka draudze, regulāri notiek dievkalpojumi.
