Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas draudzes vadītāja Irina Sazonova informē, ka draudze aktīvi piedalās pareizticīgo baznīcas svētkos citās Latvijas pilsētās, nostiprinot sadarbību un sadraudzību starp draudzēm.
Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas draudzes vadītāja Irina Sazonova informē, ka draudze aktīvi piedalās pareizticīgo baznīcas svētkos citās Latvijas pilsētās, nostiprinot sadarbību un sadraudzību starp draudzēm.
Apmeklējot krievu kultūras dienas Ventspilī, stāmerenieši atklājuši, ka šajā pilsētā ir gandrīz pilnībā tāda pati baznīcas arhitektūra kā Stāmerienā.
“Visu laiku domājām, ka Stāmerienas baznīcas arhitektūra neatkārtojas, ka šāda baznīca ir vienīgā Latvijā. Mūsu baznīcai ir nezināms arhitekts. Tā celta 1904.gadā. Biju pārsteigta, ieraugot, ka Ventspilī ir otrs gandrīz pilnībā tāds pats dievnams, kas celts mazliet agrāk – 1901.gadā. Tā ir pareizticīgo baznīca, kas atvēlēta Svētā Nikolaja Brīnumdara godam. Arī šīs baznīcas arhitekts nav zināms. Tas ir saviļņojošs atklājums. Vēlamies draudzēties ar Stāmerienas baznīcas vecākā brāļa – Ventspils dievnama – draudzi,” saka I.Sazonova.
Viņa klāsta, ka, salīdzinot ar Stāmerienas baznīcu, jūtams, ka Ventspils pareizticīgo dievnams ir mazāk spodrināts. Taču tas arī nav tik ļoti cietis padomju gados kā Stāmerienas baznīca. Ventspilī pareizticīgo dievnams atrodas vietā, kas “traucē biznesam”, tāpēc jau vairākkārt pilsētā diskutēts par nepieciešamību baznīcu ar visiem tās pamatiem pārcelt uz citu – piemērotāku – vietu. “Pirmais, ko ieraudzīju, ieejot Ventspils pareizticīgo baznīcā, bija Svētās Sofijas ikona. Pareizticīgie viņu godina par māti ticībai, cerībai un mīlestībai. Biju saviļņota, jo vēsturiski Stāmerienā pirmā pareizticīgā bija barona Volfa dzīvesbiedre Sofija Potjomkina. Sakritība vai svētība?” prāto I.Sazonova.
